„Ja šī situācija pārvērtīsies par pilna mēroga karu, sāksies milzu bēgļu plūsmas un reģionālā ekonomika tiks izjaukta pilnībā, tad sekas var būt daudz sliktākas,” uzsvēra Rinkēvičs.
Tādējādi ministrs noraidīja apgalvojumus, ka Latvijai sankcijas pret Krieviju nav izdevīgas un nodarīs vairāk ļauna. Viņš arī uzsvēra, ka runas par ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir pārspīlētas.
„Tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nav. (..) [Taču] mums jārēķinās, ka var būt atbildes sankcijas [no Krievijas]. Mums ir jārēķinās, ka varētu būt dažādas [pret sankcijām vērstas] kampaņas [Latvijā], [kurās teikts], ka „būs slikti, būs slikti”,” teica Rinkēvičs, norādot, ka dažas pazīmes viņš jau ir ievērojis.
Vienlaikus ministrs aicināja nedramatizēt situāciju, jo ir ļoti daudz runāts par sankciju iespējamo efektu uz Latvijas ekonomiku.
Viņaprāt, arī runas par to, ka sankciju dēļ vairāk cietīs Eiropas Savienības (ES), nevis Krievijas ekonomika, ir Krievijas bravūra. Ministrs skaidroja, ka iespaidu par būtisko ietekmi uz ES ekonomiku rada fakts, ka Krievijas mediji nedrīkst kritiski lūkoties uz savā valstī notiekošo. Tāpēc tiem jāsludina par sankciju postošo ietekmi uz ES.
Ministrs arī pauda pārliecība, ka Latvijai un ES ir iespēja mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Savukārt Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ceturtdienas rītā pauda, ka, Krievijai ieviešot sankcijas pret Latviju, kā arī, ņemot vērā sankciju apmērus starptautiskā līmenī, Latvijas IKP var samazināties par 10%. Tiesa, tas ir visdrūmākais scenārijs.
Vēstīts, ka ASV, ES, Japāna un Kanāda šonedēļ pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija izdarīja jau trešdien, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
