Pēc 16 gadiem atkal streiko
To, cik atšķirīga ir skolu un skolotāju nostāja streika jautājumā, uzskatāmi var redzēt pamatskola “Rīdze”, kurā darbs notiek un skolēni mācās, bet pretējā ielas pusē ir Rīgas 2. ģimnāzija, kurā skolotāji streiko. Rīgas 2. ģimnāzija direktors Guntis Vasiļevskis atzinis, ka pedagogu atalgojuma modeļa dēļ viņa vadītās skolas pedagogiem tiktu samazināts atalgojums uz Latvijas mazo vidusskolu rēķina. Turklāt skolotāji solidarizējas arī ar pirmsskolas pedagogiem, kuriem situācija ir viskritiskākā.
Stundas nenotiek arī Ikšķiles vidusskolā, kur strādā arī skolotāja Maira Līduma. Par viņu LTV stāstīja arī pirms 16 gadiem, kad toreiz notika skolotājus streiks, un tas sakrita ar laiku, kad pasaulē nāca viņas dēliņš. “Es negribu, lai viņš kļūst par mūzikas skolotāju. Skolotājs vīrietis nevarēs uzturēt ģimeni,” tā viņa teica toreiz, un tagad atzīst, ka nekas daudz nav mainījies:
“Skolotājiem šis laiks ir bijis nežēlīgs. Samazinājās darbi, tika noņemtas stundas, bija jāmeklē citur darbi, daudzi aizbrauca uz ārzemēm strādāt par palīgstrādniekiem.”
Skolotāja darba prestižs un līdzvērtīga attieksme – lai kādam algas netiek palielinātas uz citu skolotāju algas samazināšanas rēķina, tas ir galvenais, ko Maira Līduma sagaida no šī streika.
Ar algu modeli nav mierā, bet nestreiko
Līdz šim izstrādāto pedagogu algu modeli kritizē arī Ugāles vidusskolā, taču tur neviens pedagogs nestreiko. Tā kā Izglītības ministrija modeļa ieviešanu atlikusi, vajagot dot iespēju parādīt, ko tā galu galā darīs un vai labos. Skolas direktore Lāsma Millere cerētu sagaidīt, ka būtu izpratne ne tikai par pedagogu situāciju, bet skolas darbu kopumā.
Piemēram, saskaņā ar jauno algu modeli, Ugālē tiktu samazināta bibliotekāra slodze. “Ja mūsu skolā šogad aktualizē, kā veicināt lasīšanu, lasītprasmi, tad nelikvidējot skolā bibliotēku, samazinot štata vietu.... jo kādam varbūt šķiet, ka tas ir grāmatu izsniegšanas-pieņemšanas punkts, bet nebūt tas tā nav, arī grāmatu skaits ir diezgan liels un bērni lasa,” saka direktore Millere. Taču streikot streika dēļ skolā nevēloties un vispirms vajagot saprast, kādi īsti būs gala lēmumi.
Izglītības ministre Mārīte Seile, kas tikās ar streikojošajiem skolotājiem Juglas vidusskolā, atzina, ka visas pedagogu prasības, pat ja katra atsevišķi no tām ir pamatota, īstenot neizdošoties nevienam: “Ir pilnīgi skaidrs, ka skolotāju streiks nav tikai par vienu lietu, tas ir par ilgākā laikā uzkrājušos neapmierinātību. Skolotāji faktiski runāja par visu spektoru – sākot ar skolotāju sagatavošanas sistēmu, profesionālās pilnveides iespēju, daudzi skolotāji nebija apmierināti ar kursu kvalitātei. Viņi jūtās ļoti nedroši savā sociālajā nodrošinājumā, gan domājot par zemajām pensijām, gan to, ka skolotājiem nav nodrošināta veselības apdrošināšana.” Ministre arī vairījās prognozēt, vai izdosies atrast kompromisus daļai problēmu, piemēram algām, jo tas ne tikai jautājums Izglītības vai Finanšu ministrijām, bet arī piemēram, pašvaldībām, no kuru pretimnākšanas ari daudz kas atkarīgs.
Gaidīja, bet bērni neatnāca
Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā piektdien ir kluss. Bērnudārza vadītāja Jautrīte Glaudiņa atzīst, ka ir savāda sajūta, kad apkārt nav bērnu. No rīta vadītāja bija gatava, ka dažus bērnus vecāki tomēr atvedīs: “Kā iestādes vadītāja biju uzrakstījusi, ka iestāde ir atvērta bērniem. Ja vecāki vēlās, bērnus var vest. Arī ēdiens tiktu sagatavots, viss bija gatavībā. Gaidījām, bet neatnāca. Vecāki bija informēti, un neatveda bērnus. Jocīga situācija, ka nav bērni, bet, nu, audzinātājas dara savus pienākumus, kārto kaut ko savās grupiņās. Bet skolotāji grupās savās ir.”
Ziedoņdārza pirmsskolā streiko visi pedagogi. Audzinātāja Tatjana stāsta, ka galvenais mērķis ir panākt lielāku atalgojumu: “Lai tā darba samaksa tomēr būtu normālam dzīves līmenim. Jo mums tā [alga] ir tik maza. Un LIZDA priekšlikumi ir tieši par darba samaksu.”
Audzinātāja stāsta, ka vairāki vecāki bērnus piektdien ņēma līdzi uz darbu. Vecāki pedagoģes vispirms gan esot izjautājuši. “Pēc tam, kad viņi dzirdēja, par ko mēs streikojam, viņi atbalstīja mūs. Nevienu bērnu neatveda,” stāsta Tatjana.
Visi darbinieki Ziedoņdārza pirmsskolā gan nestreiko. Lai gan vadītāja Jautrīte Glaudiņa atbalsta streikotājus, pati streikot viņa nevar atļauties. Arī saimniecības daļas vadītāja Svetlana no streikošanas atturas: “Situāciju vajag mainīt, bet es domāju, ka streiks neko nedos. Jau ir viss budžets sadalīts. Un es esmu tādā amatā, ka es nevaru nestrādāt. Ja es šodien nestrādāšu, bērni neēdīs arī pirmdien.”
Skolotājiem svarīga arī attieksme
Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa aicinājumam runāt ar žurnālistiem par streiku lielas atsaucības nav. Viena skolotāja nosaka, ka pedagogi jau tā ir pazemoti, cik vien var, un vairāk viņa nerunās.
“Es strādāju skolā jau kopš saviem 18 gadiem, un es neceru uz ātrām pārmaiņām,” saka Natālijas Draudziņas vidusskolas vēstures skolotāja Ilze Rība. Viņa uzsver, ka streika pamatā nav tikai algu jautājums. Svarīga ir arī gan valsts, gan no tās izrietošā sabiedrības attieksme pret skolotāju.
Viņa arī min, ka nepaceļot atalgojumu, jaunie cilvēki pedagogu profesiju neizvēlēsies: “Augstskolas sagatavo daudz jaunos speciālistus, bet viņi pie mums uz skolu neatnāk, jo atalgojums ir tik zems, ka jaunie cilvēki nevar uzturēt savu ģimeni.”
Natālijas Draudziņas vidusskolā tikai viena skolotāja izlēma streikā nepiedalīties. No intervijas skolotāja atteicās, bet piebilda, ka streikam neredz jēgu, jo tas neko nemainīšot.
Liepājā skolas tukšas, bērnudārzi – daļēji
Piektdien arī Liepājā notika izglītības darbinieku streiks. Liepājas Universitāte un vispārizglītojošās skolas bija tukšas – audzēkņu nebija, savās darba vietās bija tikai pedagogi. Savukārt bērnudārzos nodarbības notika uz pusslodzi.
Liepājā streikā piedalījās vairāk nekā 1300 izglītības iestāžu darbinieki no 33 izglītības iestādēm. Pedagogi atradās savās darba vietās, bet nodarbības un mācību stundas nenotika. “Skolotāji visi ir savās darba vietās, būsim līdz vieniem. Streiku atbalstu, jo esmu ne tikai mācību iestādes administrācijas pārstāve, bet arī pedagogs,” saka Liepājas 10.vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ilona Leitāne.
Bērnudārzos gan bija rosība, jo teju ikvienā bērnudārzā bija ieradušies vairāki audzēkņi, kuru vecāki nebija raduši citu alternatīvu. “Atbalstām prasības, ko arodbiedrība ir izvirzījusi. Bet bērnus pieņemam. Līdz ar to ikdienas gaita ir tieši tāda pati kā ikdienā,” stāsta pirmsskolas izglītības iestādes “Liepiņa” vadītāja Agnese Verbele.
Vienīgais bērnudārzs, kas streikā nepiedalījās, bija “Sauleszaķis”. Iemesulus skaidro tā metodiķe Liene Pētersone: “Ja tas ir streiks, lai mēs būtu sadzirdēti, mums tomēr vajadzētu iziet ielās, nevis būt savās darba vietās. Jo praktiski bērni ir šeit, un mēs arī esam šeit. Un tādēļ ne visi vecāki to tagad saprot kā izglītības darbinieku streiku.”
Streikā piedalījās arī Liepājas universitāte. Auditorijas bija slēgtas, gaiteņi praktiski tukši. “Ir trīs ziloņi, uz kā balstās mūsu pārliecība, ka streikā jāpiedalās. Viens ir tas, ka arī augstākā izglītība streika situācijā piedalās ar savām prasībām. Nākamais – mēs solidarizējamies ar mūsu studentiem, kas reiz būs pedagogi, un bijušajiem studentiem, kas tagad ir pedagogi. Un visbeidzot es domāju, ka arī latviešu cilvēkam ir jāmācās prasīt savu tiesību izpildīšanu,” saka universitātes profesore Dina Bethere.
Streikā piedalījās arī Liepājas Valsts tehnikums un Bērnu jaunatnes centrs, bet nepiedalījās Sporta skola, kam sava darba specifika, un Jūrniecības koledža.
Vecāki Rēzeknē atbalsta streikotājus
Tikmēr Rēzeknē streiko pedagogi gan vispārizglītojošās skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs. Ierasta darba diena ir tikai vienai vidusskolai, kura streikot atteicās.
Dienu pirms iecerētā streika Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādē “Māriņa” sastaptie vecāki atzīst, ka viņiem streiks rada neērtības. “Man nākas paņemt brīvdienu uz sava rēķina, jo man nav, ar ko atstāt bērnus. Bet mēs piekrītam - vajadzētu skolotājiem un audzinātājiem lielāku algu, jā. Tomēr darbs ir sarežģīts,” saka divu bērnu mamma Irīna.
Arī citu bērnu vecāki atzīst, ka lūguši darba devējam brīvdienu, sarežģījumus tas rada, tomēr ne problēmas. Daudziem izpalīdzēs vecmammas, kuras jau tāpat regulāri pieskata mazos, jo vecākiem regulāri ir garas darba stundas. “Man meita arī par skolotāju strādā. Viņa vēl nav no darba, un rīt no rīta astoņos knapi var paspēt. Es rīt no rīta arī vedu. Un kāda alga. Varbūt drusciņ sakustinās, varbūt sāks domāt, ja nu nepanāks neko,” cer vecmamma Anna.
divu bērnu mamma Diāna pedagogus atbalsta: “Ja pedagogiem tādā veidā ir jāizcīna sava taisnība, tad savādāk laikam nevar.”
Par to, vai streiks kaut ko atrisinās, vecāki gan ir piesardzīgi. “Streiks Latvijā nav diezgan labs veids, kā panākt kaut kādu taisnību. Manuprāt, šeit skolotāji, ja viņiem ir izglītība, ar likuma projektu iniciatīva, un jārisina šis jautājums piesaistot Eiropas Savienības speciālistus,” saka divu bērnu mamma Helēna.
Par to, ka skolotāji gan skolā, gan pirmsskolas izglītības iestādē, veicot labi savu darbu, ir pelnījuši taisnīgu atalgojumu, atzīst ikviens vecāks. Norādot, ka audzināt jauno paaudzi ir atbildīgs un sarežģīts darbs.
Kopumā piektdien streikoja gandrīz 25 000 no aptuveni 45 tūkstošiem izglītības darbinieku Latvijā. Streika pamatā ir jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Arodbiedrība nepiekrita izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam modelim, jo tam nebija pietiekama finansējuma, lai nevienam alga nepazeminātos. Izglītības ministre Mārīte Seile gan uzskata, ka tas nav iemesls, lai modeli vispār neizstrādātu.
Pirmā arodbiedrības prasība ir modelim paredzētos 9 miljonus eiro novirzīt mazo skolu un bērnudārzu pedagogu algām. Ministrija savu piedāvājumu sola izteikt līdz 7. decembrim. Otra arodbiedrības prasības ir piešķirt papildus gandrīz 10 miljonus eiro zinātnei un augstākajai izglītībai. Mārīte Seile gan atbild, ka valsts prioritāte ir aizsardzība, tādēļ šādas summas solīt nevar.
Vidzemē streiko arī bērnudārzu pedagogi
Vidzemē pirmsskolas pedagogi norāda, ka, salīdzinot ar skolu skolotājiem, jūtas daudz zemāk novērtēti, jo tiek atalgoti pēc citas stundu likmes, tāpat viņiem nav iespēju strādāt papildus vai iegūt piemaksas.
Limbažu 1. pirmsskolas izglītības iestādē stāsta, ka streiku atbalstījis gan palīgpersonāls, gan vecāki, saprotot, kāpēc tas tiek rīkots. “Mēs strādājam tikai to savu vienu slodzi, mums nav pat iespējas piestrādāt, un mums nemaksā ne par klases audzināšanu, ne par darbu labošanu, mums ir tikai tā viena alga. Un līdz ar to mēs tiešām jūtamies abižoti,” saka Limbažu 1. pirmsskolas izglītības iestādes “Buratino” arodbiedrības vadītāja Sarmīte Purvišķe.
Iestādes arodbiedrības vadītāja vērtē, ka viņu situāciju neuzlabo arī tas, ka vismaz 80 procentus no algām jāsedz pašvaldībām, valsts apmaksā tikai piecu un sešgadīgo apmācību. “Ja paceļ algas, pašvaldībām arī ir liela problēma. Viņi domā, kā viņi samaksās tiem pedagogiem. Līdz ar to tā sistēma ir tāda kopumā nesakārtota, un mums tās algas baidās pacelt. Ja valsts it kā gribētu celt, tad pašvaldība baidās par to, kur viņi to naudu atradīs,” saka Purvišķe.
Tomēr pagājušajā mācību gadā atklātais Burtnieku novada bērnudārzs “Burtiņš” līdz ar pašvaldības solījumu nākamā gada budžetā iekļaut papildus līdzekļus pedagogu algām, izvēlējies streiku tikai atbalstīt, bet ne streikot. Iestādē arī nav pārliecības, ka šis streiks ko mainīs par labu tieši bērnudārzos strādājošajiem. “Mēs esam pedagogu saime tik milzīgi liela, ka visiem vienādi visu iedot nav iespējams, un tāpēc šobrīd vajadzēja paskatīties un sākt uzlabot šīs lietas varbūt ar tiem visvairāk aizmirstajiem. Un tad pakāpeniski solīti uz priekšu,” saka bērnudārzs vadītāja Vita Lelle.
Tomēr pirmsskolas izglītības iestāžu arodbiedrībās norāda, ka lems, kā rīkoties, ja šīs dienas streiks nedos gaidīto rezultātu.
