REPORTĀŽA no streikojošajām skolām: Pedagogi jau tā jūtas pazemoti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa aicinājumam runāt ar žurnālistiem par streiku lielas atsaucības nav. Viena skolotāja nosaka, ka pedagogi jau tā ir pazemoti, cik vien var, un vairāk viņa nerunās. 

Savu streika motivāciju Latvijas Radio ar mieru ir atklāt matemātikas un ekonomikas skolotāja Alīna Miķe.  

“Lai taču beidzot ir kaut kāda kārtība! Lai nav visu laiku tā, ka kaut kas būs, kaut kas nebūs, kaut kam pieliks, kaut ko atlaidīs. Lai ir taču plāns, kas būs 2016., 2017., 2018. gadā. Mēs visu laiku tiekam raustīti,” saka skolotāja.

Tikmēr viena no jaunākajām skolotājām Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā Annija ir pārliecināta - ja valsts gribētu atrast naudu skolotāju algām, tā to atrastu.

“Ja viņi var atrast finansējumu grimstošiem uzņēmumiem, tad noteikti skolotājiem, kas ir vispār pats pamats, var atrast [naudu]. Tikai jautājums, vai viņi grib atrast...” spriež Annija.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas vecāku padomes pārstāve Ieva Lācenberga-Rocēna uzskata, ka par bērnu pieskatīšanu jāatbild bija ministrijai, jo ir jābūt gatavam plānam, ko iesākt, ja kādu iemeslu dēļ skola nestrādā. Viņa pati tikmēr plāno dienu pavadīt kā brīvdienu.

“Protams, ka lielai daļai vecāku radās jautājums, tieši tiem, kuriem bērni ir vecumā līdz likumā noteiktajiem 13 gadiem, kurus nevar atstāt vienus pašus mājās, kur tad šodien atstāt tos bērnus,” saka Lācenberga-Rocēna.

“Katrā ziņā, manā mājā būs vairāk bērnu šodien. Es esmu izbrīvējusi šo dienu. Es katrā ziņā aktīvi atbalstu [streiku], un zinu, ka mūsu skolā vecāku padomē visi kopā par šo esam diskutējuši, un mēs atbalstām streiku,” viņa piebilst.

Tikmēr Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta skolotāja Loreta Brūdere stāsta, ka arī streika dienā “katram skolotājam ir savi darbi, nav tā, ka skolotāji sēž un kūko, skolotāji strādā un veic tos darbiņus, kurus varbūt darba laikā nav paspējuši izdarīt”.

Arī Natālijas Draudziņas vidusskolā bērnu šodien nav, jo streiko gandrīz visi. Sporta skolotāja aicina valdību atjaunot veselības apdrošināšanu skolotājiem, jo vismaz tas iepriekš ļāva uzturēt veselību. Ar algu vien skolotājam ārstu apmaksāt ir grūti.

“Atalgojums par slodzi ir vienkārši smieklīgs. Cilvēkam ar augstāko izglītību ir jādomā, kā savilkt galus kopā. Es personīgi uzskatu, ka es varu strādāt par skolotāju tikai tāpēc, ka man ir aizmugure. Man ir pelnošs vīrs. Es uzskatu, ka mans darbs, tas ir mans hobijs. Labi, ka es tiešām mīlu savu profesiju, un man patīk strādāt par skolotāju,” atzīst Brūdere.

Citi skolotāji stāsta, ka jautājums nav tikai par atalgojumu, bet arī par attieksmi. Pēdējā laikā gandrīz katrs jūtas, it kā skolotāju varētu pamācīt. Gan par metodēm, gan par mācību saturu. Ar streiku skolotāji vēlas parādīt, ka skolotāji ir jāciena.

Jau ziņots, ka septembrī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Vienas dienas brīdinājuma streiks notiek 27.novembrī, galvenās streika rīkotāju prasības ir budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējums zinātnei. Izglītības un zinātnes ministrijas un arodbiedrības sarunas turpināsies 7.decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti