Izstādes Vācijā, Norvēģijā un Nīderlandē esot devušas savu, tādēļ Latgales tūrisma plūsmā šogad ir vairāk ārzemnieku. Latgales reģiona tūrisma konferencē tika spriests gan par tūrisma attīstību līdz šim, gan arī galvenajiem nākotnes plāniem un problēmām esošajā tūrisma piedāvājumā.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava uzsvēra, ka tūrists ceļojot neievēro robežas, kuras paši sev esam noteikuši starp pašvaldībām un novadiem, jo viņu interesē tūrisma piedāvājums. "Mēs redzam, ka arvien svarīgāki ir visi digitālie informācijas kanāli, tādēļ ir svarīgi paskatīties, kādi mēs izskatāmies šajos medijos, digitālajos medijos, un tur vēl ir daudz darba darāms," viņa teica.
Apmēram 80% tūristu informāciju par interesējošo galamērķi meklē internetā, kur informācijai jābūt skaidrai, lakoniskai un ar uzrunājošiem vizuālajiem materiāliem.
Latgales tūrisma kontekstā šis ir virziens, kurā jādarbojas visaktīvāk. Tomēr ir arī valsts mēroga jautājumi, kas noteikti kavēs tūrisma attīstību reģionā.
Latgales reģiona tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte uzskata, ka pa vidu starp labo piedāvājumu un zināšanām par Latgali ir liels caurums, kas jāaizpilda. Viņa vēlētos arī drošāku pārliecību par nākotni, un pie izdevības teica savu lielo ''fui'' Mikrouzņēmumu likuma sakarā. Ļoti daudzi uzņēmumi Latgales tūrismā būšot spiesti pārtraukt darbību. "Tas nav labi ne mums kā tautai, ne mums kā valstij," uzsvēra Kondrāte.
Uzņēmumu vidū, kurus varētu sāpīgi skart Mikroizņēmuma nodokļu izmaiņas, ir vairākas viesu mājas, un viena no Latgales tūrisma vides problēmām jau šobrīd ir salīdzinoši mazais nakšņošanas vietu skaits.
Visā Latgales reģionā gultasvietu ir mazāk nekā Jūrmalā. Latgaliešu mentalitāte, atvērtums un laipnība ir ne tikai gadsimtu gaitā veidojusies identitātes sastāvdaļa, bet pēc speciālistu domām arī Latgales lielākais trumpis vienota tūrisma piedāvājuma izveidei un reģiona kopējam zīmolam.
Vidzemes Augstskolas docents un pētnieks Andris Klepers nešaubās, ka Latgales konkurētspēja lielā mērā ir balstīta uz dabiski veidojušos viesmīlību. Tomēr šai ļoti cilvēciskajai īpašībai un viesmīlībai ir jādod jauna, profesionāla pieskaņa, lai to pašu, ko izmanto mazie viesu nami, varētu izdarīt arī lielajās viesnīcās, Latgales reģionā kopumā, un tas strādātu kā priekšrocība.
Konferences noslēgumā tika pasniegtas arī balvas labākajiem Latgales tūrisma objektiem, kuru vidū šogad ir Lūznavas muiža, Daugavpils šmakovkas muzejs, Ziemeļlatgales velomaršuts “Rypoj vasals” un citi. Latgales tūrisma un Latgales nākotne, pēc Kondrātes vārdiem, ir tikai pašu latgaliešu rokās, un neesot jāgaida palīdzība no ārpuses, bet jāspēj apvienot esošos spēkus un dažādas cilvēku specialitātes, lai padarītu visa novada attīstību stabilu.
