Valsts sociālās aprūpes centros pašlaik dzīvo 55 bērni līdz divu gadu vecumam un 14 smagi slimi līdz trīs gadu vecumam. Viena no iestādēm, kur viņi nonāk pēc izņemšanas no ģimenes, ir sociālās aprūpes centrs Rīgā. Pļavnieku filiāles vadītāja Vēsma Priedīte stāsta - pēdējo gadu laikā zīdaiņu uzturēšanās ilgums ir sarucis.
"Ja es agrāk zināju katru bērniņu vārdā un tā tālāk, tad es saku, ka šobrīd mums ir ļoti liela aprite. Mums iestājas un citreiz ir līdz 10 dienām. Nav tā kā agrāk, ka iestājās no dzimšanas un dzīvo gadiem," teica Priedīte.
Viņa novērojusi - visgrūtāk atrast audžuģimenes bērniem ar veselības problēmām, arī tiem kuriem konstatēts HIV.
"Šobrīd, ņemot vērā šo sociālo situāciju ar narkomāniem, manuprāt, ko es redzu, šīs mammas ir arvien smagākas šajā ziņā, arvien vairāk, kuras lieto, tam nāk līdzi visas šīs infekcijas slimības, ko mammas uzdāvina bērniem," atklāja Priedīte.
Vadītāja stāsta – viņu aprūpes iestāde arvien vairāk pielāgojas pārmaiņām un pakāpeniski kļūst par atbalsta centru bērniem ar smagu invaliditāti un viņu vecākiem. Tāpēc vadītāju nebiedē, ka palikšana bez zīdaiņiem, ko šurp ved krīzes situācijās, centra darbiniekus nākotnē atstātu bez darba. Taču viņa uzsver - audžuvecākiem jābūt sagatavotiem un apmācītiem šādam darbam. Tāpat jābūt vietai, uz kurieni nākamajā dienā aizvest pārbaudīt mazuli, kas naktī izņemts no ģimenes.
Audžuģimeņu profesionalizācijai gatavojas arī Labklājības ministrija. Lai motivētu ņemt bērnus aizbildnībā, šogad palielināts pabalsts aizbildņiem. Tāpat pavisam svaigas ir izmaiņas normatīvajos aktos, kas stājās spēkā šomēnes.
Līdz šim pašvaldībām bija izdevīgi, ka mazuļu uzturēšanos iestādēs līdz divu gadu vecumam pilnībā apmaksāja valsts, ik mēnesi tam tērējot 1,172 eiro mēnesī. Tagad valsts apmaksās bērna uzturēšanu tikai pirmos sešus mēnešus.
"Atbilstoši jaunā likuma izmaiņām, valsts vairs neapmaksās šī mazā bērna uzturēšanos aprūpes institūcijā un pašvaldībai būs pašai jāfinansē. Līdz ar to pašvaldība būs motivētāka tomēr meklēt šo aizbildni un audžuģimeni," teica Linda Liepa, Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore.
Viņa pieļauj, ka aptuveni pēc gada varēs saprast, kā jaunais regulējums būs izmainījis mazuļu uzturēšanās ilgumu institūcijās. Izmaiņas normatīvajos aktos likšot bāriņtiesām aktīvāk meklēt aizbildņus un audžuģimenes. Pašlaik ne reizi vien secināts, ka zīdaiņa liktenis atkarīgs no konkrētās pašvaldības un bāriņtiesas attieksmes un vēlmes meklēt ģimeni.
"Skaidrs, ka slimiem bērniem, kur ir smagi veselības traucējumu, ir grūti atrast ģimeni, bet šī bērna pamatvajadzība un viņa iespējas atveseļoties un iespējas dzīvot kaut cik jēgpilnu dzīvi pamatā ir atkarīgas no tā, vai tev ir kāds mīlošs cilvēks klāt, vai tu esi ģimenē un institūcija nekad nevarēs aizvietot ģimeni," teica Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta padomniece.
Jaunzeme norāda, ka prezidenta kanceleja kopā ar atbildīgo ministriju strādā pie tā sauktās deinstitucionalizācijas projekta, kas arī paredz pamazām likvidēt bērnu namus. Viņa ir viena no pretiniecēm likumprojektam no 19.gada janvāra aizliegt zīdaiņu ievietošanu institūcijās, jo esošais regulējums esot gana labs.