Valodas attīstība
Cilvēki pēc dabas ir ļoti sociālas būtnes. Mūsu smadzenes vienmēr ir attīstījušās sociālā vidē – tās ir sociāls orgāns, ko visvairāk interesē tieši sociālas – valodas skaņas, stāsta bērnu psihiatrs un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.
Viņš uzsver – neviens bērns valodu nemācās apzināti, to mācās no vides.
"Bērnam ar tipisku centrālās nervu sistēmas attīstību neviens nemāca valodu, un tas nav nepieciešams, jo viņam ir ļoti sociālas smadzenes – ja viņš atrodas valodas vidē, viņš dzird valodas skaņas, viņš neizbēgami sāks arī runāt,"
pauž Bezborodovs.
Valodas attīstības procesu ietekmē centrālās nervu sistēmas smadzeņu plasticitāte – smadzeņu spēja mainīties vides ietekmē. "Jo mazāks ir bērns, jo vieglāk smadzenēm ir mainīties, bet, jo vecāks viņš paliek, jo mazāk paliek šūnu, kas ir spējīgas mainīties un, lai apgūtu valodu, nepieciešama lielāka piepūle," skaidro speciālists.
Bērns vairāku valodu vidē
Vēsturiski ir bijis daudz pētījumu, kas atklāj, ka bērniem, kuri aug vairāku valodu vidē, valodas attīstība notiek lēnāk, mazliet aizkavējas, salīdzinot ar tiem, kas aug monolingvālā vidē, norāda Bezborodovs. "Tas neietekmē iznākumu, valoda attīstās, bet ir nedaudz ilgāk jāpagaida, jo smadzenēm ir jātiek skaidrībā ar to simboliskās komunikācijas sistēmu (valodu), un, kad tā ir monolīta, viendabīga, smadzenēm ir vieglāk to saprast, bet, ja tā ir neviendabīga, ja ir divas paralēlās simboliskās komunikācijas sistēmas, tām nepieciešams ilgāks laiks, lai tās izprastu," skaidro psihiatrs.
Tomēr to apliecina vēsturiskie pētījumi. "Mūsdienās šādus pētījumus nemaz nav iespējams veikt, jo
neatkarīgi no tā, cik daudz valodas tiek lietotas ģimenē, neviens bērns vairs neaug monolingvālā vidē gandrīz nekur pasaulē,"
atklāj Bezborodovs. "Tas ir tāpēc, ka pastāv digitālā vide, kas pamatā ir angļu valodā, pret kuru bērni neizbēgami ir eksponēti."
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti kopā ar pētniekiem no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Liepājas Universitātes izstrādājuši agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Šis rīks palīdz izvērtēt psihiskās, neiropsihiskās attīstības jomas, tai skaitā arī valodu. "Piemērojot šo testu, mēs atklājām, ka tagad Latvijā vidusmērā bērniem valoda attīstās lēnāk, vēlāk, nekā bijām paredzējuši, un tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka vide vairs nav monolingvāla, tā vienmēr ir bilingvāla," pauž psihiatrs.
Valodas attīstība un tehnoloģijas
Valodas apguve, izmantojot tehnoloģijas, ne vienmēr ir negatīva prakse, bet gan rīks, kas jāņem vērā, norāda Bezborodovs. Protams, digitālajam saturam, ko bērns patērē, ir jāseko līdzi. Attiecīgi, ja mērķis ir apgūt, piemēram, latviešu valodu, un kā līdzeklis talkā nāk multfilmas, vecākiem ir jāpiemeklē multfilmas tieši latviešu valodā, rūpīgi jāskatās, lai bērns, algoritmu vadīts, nenonāk pie satura angļu valodā.
Kā jebkurš rīks, digitālās tehnoloģijas piedāvā iespējas un nes arī riskus. "Tehnoloģiju revolūcijas ietekmē mēs daudz mazāk runājam ar saviem bērniem, un tas ir tas, kas kavē valodas attīstību," atzīst Bezborodovs.
Speciālists norāda – vecākiem ir jārunā ar bērniem un jārunā ir ļoti daudz. "Ir jāstāsta, ko mēs redzam apkārt, bērniem visu laiku ir jāatrodas valodas vidē – tas ir labākais, kas var palīdzēt viņu valodas attīstībai," piebilst Bezborodovs.
Iepriekšējās paaudzes daudz vairāk ir dzirdējušas dzīvo valodu, šobrīd to nereti aizstāj ekrāns.
"Valodu daudz vieglāk ir apgūt no dzīvās komunikācijas, kad vecāks kādu nesaprotamu vārdu var paskaidrot, un to nevar iegūt no ekrāna. Ir jāveido rituāli, katru vakaru lasot priekšā pasakas jau no dzimšanas.
Ja šādi rituāli tiek ieviesti, tad bērni līdz trīs vai pat pieciem gadiem daudz labprātāk izvēlēsies šādu komunikācijas veidu, nevis ekrānu," atklāj psihiatrs.
Ģimenes pieredze
Ilze norāda, ka runāšana ar bērniem latviski viņai nākusi dabiski. "Šobrīd viņi latviski visu saprot, bet atbild – angliski. Tā ir ģimenes valoda, kaut arī nekad neesmu ar bērniem pārstājusi runāt latviski," atklāj Ilze.
Kad bērni apmēram 14 mēnešu vecumā sāka iet bērnudārzā, latviešu un angļu valodai pievienojās arī franču valoda. Tā bērniem kļuva par socializācijas valodu ārpus ģimenes – skolā, ar draugiem, komunikācijā ar apkārtējiem. Tobrīd, uzsākot pirmsskolas gaitas, bērni vēl nerunāja nevienā valodā.
Ilze atminas, ka tad, kad dēls sāka runāt, viņš miksēja franču un angļu valodu. "Vienā teikumā viņš varēja pateikt četrus vārdus franču valodā un četrus – angļu valodā, viņam pašam to neapzinoties," pauž Ilze.
"Tolaik mums pediatrs teica –
neuztraucieties, statistiski apmēram piecu gadu vecumā bilingvālās ģimenēs bērns sāk izšķirt valodas, tās atdalīt automātiski.
Un tā arī bija – ap pieciem, sešiem gadiem viņš valodas vairs nejauca, zināja, ar ko runāt angliski, ar ko – franču valodā," stāsta Ilze. Savukārt meita, kurai šobrīd ir četri gadi, valodas izšķir jau tagad, viņa piebilst.
Bērnudārzā katru pusgadu vecākiem ir tikšanās ar skolotāju, kurā tiek apspriesta bērnu uzvedība, socializācija un arī valoda. Ilze norāda, ka ar abiem bērniem nav bijis problēmu, audzinātāja atzinusi, ka nevarot just, ka bērni nenāk no franciski runājošas ģimenes.
"Es turpinu runāt ar bērniem latviski, domāju, ka latviešu valoda viņiem paliks saprašanas līmenī. Man ir svarīgi nepārstāt runāt, lai viņi to valodu dzird, lai viņiem tā nav sveša. Un vēlāk, kad viņi būs lielāki, varbūt paši izdomās, ka vēlas apgūt latviešu valodu vairāk vai braukt biežāk uz Latviju, un tad viņiem šī valodas bāze jau būs, jo viņi visu laiku to dzird ikdienā," pauž Ilze.
Tas pats gan neattiecas uz lietuviešu valodu, jo tēvs ar bērniem lietuviski nerunā. Lietuviešu valoda ģimenē ienāk pāris reizes nedēļā, sarunājoties ar Lietuvas omi. "Bērni saprot, bet citreiz prasa, lai kādus vārdus pārtulko. Ir tāda saraustīta komunikācija, tas varbūt ir nedaudz žēl," atzīst Ilze.
Bezborodovs norāda, ka vecākiem, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes, bet ģimenē vēlas saglabāt dzimto valodu un lai to saprot arī bērni, svarīgākais ir nodrošināt iespēju atrasties attiecīgās valodas vidē. "Tas nozīmē –
runāt mājās, piemēram, tikai latviski ar bērnu, darīt to no dzimšanas. Ja ģimene ir bilingvāla, katrs vecāks runā savā valodā, un, ja bērnam nav problēmas ar valodas attīstību, tad būtu ieteicams, ka katrs vecāks ar bērnu runā savā valodā ekskluzīvi,"
pauž speciālists.
Bērniem, kuriem ir aizkavēta valodas attīstība, psihiatrs iesaka sākotnēji maksimāli izvairīties no bilingvalitātes, ja vien tas ir iespējams.
Valoda ir komunikācijas rīks.
"Mēs domājam caur valodu. Jo vairāk valodas tu zini, jo fleksiblāka ir tava domāšana, jo niansētāk, daudzveidīgāk tu vari uztvert un domāt par pasauli, par notikumiem, par fenomeniem tajā," norāda Bezborodovs.
