Kopš pirmajām aizturēšanām kukuļošanas lietā pagājuši seši gadi, bet joprojām nav atrisināta spilgtākā no daudzajām lietas epizodēm – miljona eiro maksāšana par zemes zonējuma maiņu Mežaparkā, Rusova ielā 1, kur tagad top jaunā Valsts ieņēmumu dienesta mītne. Pilsētas attīstības plāns, kas bija spēkā līdz 2005.gadam, šajā vietā pieļāva 5-6 stāvus augstu māju būvniecību. Tagad uz zemes drīkst būvēt pat 25 un vairāk stāvus.
Tūlīt pēc pilsētas attīstības plāna izmaiņām zemes īpašniece Vilkaste zemi pārdeva par 40 miljoniem eiro. Pircējs bija Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam pastarpināti piederoša kompānija, ko vadīja bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.
Darījums, iespējams, būtu palicis vien ziņu arhīvos kā pirmās vietas ieguvējs tā gada lielāko nekustamo īpašumu darījumu topā, ja vien pret Vilkasti nebūtu sācis runāt viņas kādreizējais biznesa partneris Raimonds Štālbergs, kuru tagad tiesā par naudas izspiešanu no Vilkastes.
To, ka Vilkaste devusi kukuli tā laika pilsētas attīstības departamenta darbiniekiem Vilnim Štramam un Pēterim Strancim “vīriešu kurpju kastē”, apliecināja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenais liecinieks, kurjers Raimonds Janita.
Lai cik neatlaidīgi apsūdzēto advokāti nenorādītu uz pretrunām abu stāstītajā, lietas tiesneši vairākās instancēs kukuļdošanu uzskatīja par pierādītu. Tagad, kad Senāts licis epizodi izskatīt vēlreiz, Vilkaste atkārtoti mēģinās pierādīt, ka lieta pret viņu ir abu liecinieku un izmeklētāju safabricējums.
Vilkastes epizode ir interešu sakritības rezultāts. No vienas puses bija noziedznieku interese izspiest no Vilkastes ievērojamas naudas summas, no otras puses - KNAB interese piedot lietai lielāku rezonansi,” saka Vilkastes aizstāve Jeļena Kvjatkovska.
Tomēr no Senāta sprieduma var saprast, ka tiesneši neapšauba kukuļa maksāšanu, bet liek izvērtēt – vai gadījumā kukulis no Vilkastes nav izspiests? Un tādā gadījumā, viņa no atbildības būtu jāatbrīvo, saka likums.
Par izspiešanu kukuļa prasīšanu traktē, ja amatpersonas naudu ņēmušas par likumīgām darbībām, kas ietilpsti viņu darba pienākumos. Senāta ieskatā tiesas līdz šim nav pienācīgi apsvērušas, vai Štrams un Strancis, kas bija atbildīgi par pilsētas attīstības plāna izstrādi, rīkojās tiesiski vai pretlikumīgi, atļaujot augstāku un intensīvāku apbūvi uz Vilkastei piederošās zemes.
Štrama un Stranča advokāti pauž, ka viņu klienti visu darījuši pareizi.
Mūsu pozīcija, tāpat kā no citu apsūdzēto un viņu advokātu puses kopš sākta gala bijusi tāda, ka attīstības plāns ir likumīgs, pareizs un loģisks,” saka Štrama aizstāvis Jānis Rozenbergs.
Viņu papildina Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš: “Šīs darbības bija likumīgas, bet jautājums – vai bija vispār kukulis. Tiesai ir dīvaina pieeja – tā nesaskata baļķi problēmā, bet saskata skabargu.”
Prokurors Māris Leja ir pārliecināts gan par kukuļa došanu, gan par to, ka plāna mainīšana uz Vilkastei labvēlīgāku bijusi prettiesiska. Viņš norāda, ka Vilkastei bija piešķirtas īpašas privilēģijas – tika izslēgta prasība par detaļplānojumu pirms celtniecības darbu sākšanas, kaut arī īpašumiem blakus detaļplānojumu nepieciešamība tika saglabāta.
Nav plānots tagad nedz celt smagāku apsūdzību Strancim un Štramam par kukuļa izspiešanu, nedz arī lūgt konstatēt, ka notikusi izspiešana un atbrīvot Vilkasti no kriminālatbildības,” par pierādījumu pietiekamību pārliecināts ir prokurors.
Vilkaste patlaban ir uz brīvām kājām – policijas uzraudzībā. Štrams un Strancis, kuru vainu tiesas uzskatījušas par pierādītu citās lietas epizodēs, atrodas apcietinājumā. Faktiski viņi vairākus gadus tiek turēti īslaicīgās aizturēšanas izolatoram līdzīgos apstākļos. Stranča advokāts Vārpiņš to uzskata par spīdzināšanu, par ko viņš apņēmies sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Tomēr līdz apsūdzēto solam nenokļuva politiķi, kuru vārdi pavīdēja kukuļošanas lietas materiālos.
Izmeklētāju ierakstītajās Štrama un Janitas sarunās abi pārsprieda politiķu “piebarošanu”. Kādā reizē, kad kāds projekts nebija izgājis cauri lemšanas mašīnai, kā solīts, piesaukts kādreizējais domnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), kuram Štrams esot teicis - “piķi tad paņēmām”. Kādam Edmundam, kas varētu būt domes attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš, Štrams gribējis pateikt, ka no “politiķiem atpakaļ neņemsim.” Tāpat minēts Andris Ameriks (GKR), kurš norādījis, ka “kustības ir pārāk lielas”.
No lietas bija izdalīti arī atsevišķi procesi, kuros pavīdēja Bojāra padomnieks Armands Zeihmanis, kurš gan tagad nonācis uz apsūdzēto sola “Mersedes” autobusu lietā. Kā iespējamais kukuļu adresāts figurēja arī kāds “Bārda”, ar ko Janita esot sapratis ekspremjeru Andri Šķēli. Abi atsevišķi izdalītie procesi izbeigti, jo pierādījumi nebija pietiekami. Štrams pret politiķiem neesot runājis.
Prokurors Leja atceras, ka Štrams teikto pasludinājis par joku un arī uz tiesu aicinātie domes deputāti visu nolieguši.
