Viņai tiek pārmesta arī nepietiekama iekšējā kontrole pār normatīvo aktu aktualizāciju, trūkumi iepirkumu sistēmā un citi jautājumi.
Plūmiņa no DVI direktora amata tiks atbrīvota no 2016.gada 1.janvāra, ņemot vērā amata pilnvaru termiņa beigšanos.
Uz Datu valsts inspekcijas vadītāju tiks rīkots konkurss, kurā varēs startēt arī Plūmiņa. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka līdz ar jauno Eiropas Savienības datu aizsardzības direktīvu Datu valsts inspekcijai būs jāstrādā pavisam citos apstākļos – jāgatavo jauns datu aizsardzības likums, ciešāk jāsadarbojas ar citu dalībvalstu kolēģiem, jāizglīto sabiedrība un ierēdņi, kas līdzšinējai inspekcijas vadībai neesot pietiekami labi sekmējies.
Rasnačs arī atzīmēja, ka Tieslietu ministrija (TM) ir ieinteresēta, lai konkursā piedalītos labākie no labākajiem.
Tieslietu ministrs norādīja, ka līgums ar DVI vadītāju būs jāslēdz uz pieciem gadiem, un šajā laikā iestādes jaunajam direktoram būs jāveido ļoti plašas sabiedrības informēšanas kampaņa, kā arī par jauno datu aizsardzības direktīvu būs jāinformē policisti, tiesneši, prokurori un citi valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.
"Tieslietu ministrijai sadarbībā Datu valsts inspekciju būs jāizstrādā jauns datu aizsardzības likums, un būs nepieciešama ļoti cieša sadarbība. Līdz šim diemžēl šī sadarbība nav bijusi tik cieša, pārsvarā esam strādājuši atrauti," pauda Rasnačs.
„Diemžēl šajos gados inspekcijai tas īsti nav padevies, kā vajag. Otrkārt, augstākajai ierēdniecībai, manuprāt, rotācija ir obligāta. Un, ja tā netiek īstenota, tai vienkārši jāizvirza jauni izaicinājumi. Šis izaicinājums ir jaunā datu regula un direktīva. Un, protams, konkurss ikvienam, kurš pieteiksies, būs zināmā mērā pārbaudījums un izaicinājums. Konkursu rīkos Valsts kanceleja un tajā būs pārstāvji no dažādām ministrijām. Es ļoti ceru, ka pieteiksies spēcīgi kandidāti un tiešām būs izvēle, jo tas mums būs milzīgs pārbaudījums, kas notiks, stājoties spēkā šai regulai,” uzsvēra ministrs.
Valdība iepriekš atlika lemšanu par Plūmiņas atlaišanu, jo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlējās šo jautājumu pārrunāt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. TM pārstāvji komisijas sēdē pauda, ka darba līgumu nevajadzētu pagarināt viņas iniciatīvas un aktivitātes trūkuma dēļ. Plūmiņai tika pārmests, ka viņa komandējumos atradusies ilgāk nekā nepieciešams, kā arī nelietderīgi tērē līdzekļus.
Signe Plūmiņa, kura Datu valsts inspekciju vada kopš 2001.gada, tieslietu ministra pārmetumus uzskata par nepamatotiem. Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka vēl vērtēs, kā tālāk rīkoties. Lēmumu, vai startēt jaunajā konkursā uz inspekcijas vadītāja amatu, viņa pieņemšot, kad būs skaidras konkursa prasības un nosacījumi.
Jau ziņots, ka septembra sākumā Datu valsts inspekcija noteica aizliegumu Uzņēmumu reģistram (UR) turpināt personas datu publiskošanu, kas savukārt vērsās pie visiem četriem klientiem jeb informācijas atkalizmantotājiem. Uzņēmuma "Jesper Rasmussen" reģistrācijas lietā lēmumā par mantas arestu tika publiskoti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati. "Lursoft IT" valdes locekle norādīja uz Valsts policijas un UR atbildību par sensitīvās informācijas nekvalificēšanu kā ierobežotas pieejamības informāciju.
Savukārt vairākas pārbaudes sāktas pēc publiskajā telpā nonākuša video, kurā redzams pacients Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnā pa ceļam uz slimnīcu.
