Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs (“Gods kalpot Rīgai”) skaidro, ka tuvākajos mēnešos tiks apstiprināta Eiropas Savienības Datu aizsardzības jaunā regula, tomēr, pirmkārt, īpaša institūcija tiek veidota, jo Rīgas domei jāapstrādā ievērojams informācijas un personu datu apjoms. “Visas personas, kas ir deklarējušas Rīgā dzīvesvietu, tā ir nekustamā īpašuma nodokļu datu bāze. Tātad mēs varam stādīties priekšā, kāds tas ir apjoms gan no kvantitatīvā, gan kvalitatīvā viedokļa. Un visu laiku tiek vērsta uzmanība, cik pamatoti mēs strādājam un operējam ar kādas personas datiem. Diemžēl bijuši administratīvie sodi un aizrādījumi no Datu valsts inspekcijas šajā jomā,” atzīst Radzevičs.
Kaut arī Rīgas domei jau ir Informācijas tehnoloģiju centrs ar tam padotām divām pārvaldēm un divām nodaļām, jaunā struktūra nodarbosies arī ar informācijas tehnoloģiju (IT) drošības jautājumiem. Galvenie akcenti likti uz drošību. “Būtībā mēs šai funkcijai maz esam veltījuši uzmanību. Un ir vēl tas, ka vajadzīgs IT tehniskais drošības pārvaldnieks. Un izveidojot šo struktūru, mēs abus ļoti būtiskos jautājumus – gan IT drošības jautājumus no tehniskā viedokļa, gan personu datu aizsardzību – atrisinām,” skaidro Radzevičs.
Pašlaik zināms, ka Rīgas domes Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrā būs četras amata vietas.
Darbinieku algām līdz gada beigām nepieciešami teju 84 tūkstoši eiro jeb virs diviem tūkstošiem eiro mēnesī uz cilvēku. Rīgas domē atzīst, ka konkursus uz amatiem nesludinās.
Kāds pāriešot no citas struktūras, bet vadība noskatīta ārpus domes, tomēr pirms līgumu parakstīšanas vārdus Rīgas dome neatklāj.
Iespējams, par centra vadītāju varētu kļūt bijusī Datu valsts inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa, kas gadumijā ar valdības lēmumu tika atbrīvota. “Es tā īsti nevaru runāt konceptuāli par kādu saistību vai nesaistību. Cik man zināms, šī centra izveide vēl tikai plānota. Jā, uzrunāta es esmu,” viņa atzina.
Plūmiņa beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un kopš 2001.gada vadīja jaunizveidoto Datu valsts inspekciju. Tieslietu ministrija rosinājumu atbrīvot Plūmiņu skaidroja ar nepietiekamo inspekcijas aktivitāti, iniciatīvu un sadarbību. Viņai tika pārmesta arī nepietiekama iekšējā kontrole pār normatīvo aktu aktualizāciju, trūkumi iepirkumu sistēmā un citi jautājumi. Plūmiņa pārmetumus noraidīja.
