Augstākās tiesas plēnumā par Bičkoviču nobalsoja 23 no 40 tiesnešiem, savukārt Andri Guļānu atbalstīja 15. Būtiskas domstarpības starp Augstākās tiesas tiesnešiem bija redzamas jau pirms balsojuma notiekošajās debatēs.
Piektdien notiekošais plēnums bija neparasts, jo pirmo reizi uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu bija konkurence. Jau kandidātu izjautāšanas sadaļā un vēlāk arī debatēs bija acīmredzama spriedze starp Administratīvo lietu departamentu, kura tiesneši kā kandidātu bija izvirzījuši bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, un pārējām tiesas struktūrvienībām.
Ivara Bičkoviča izvirzītāji sūdzējās par nievājošo attieksmi, kas pret viņiem esot jūtama medijos. Pārmetumi, ka viņi iebilstot pret tiesu sistēmas attīstību, esot klaja necieņa, pauda Krimināllietu departamenta tiesnese Aija Branta.
Tikmēr Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa skaidroja, kā viņas vadītā struktūra uzskata, ka būtu jāvirza Guļāns, jo nākamajam AT priekšsēdētājam jāmeklē risinājums, kā saīsināt lietu izskatīšanas termiņus, jāpanāk konkurētspējīgs atalgojums tiesnešiem.
“Redzam, ka Guļāns ar savu pieredzi, nosvērtību un arī personiskajām īpašībām spēj vadīt AT, lai sasniegtu šos mērķus,” pauda Krūmiņa.
Savukārt Civillietu departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Edīte Vernuša pauda viedokli, ka tagadējās sašķeltības iemesli meklējami senākā pagātnē, un ne bez vainas esot Guļāns.
Lai gan bez balss tiesībām, tomēr savu Goda tiesneša statusu nolēma izmantot un debatēs piedalīties arī Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, aicinādams tiesnešus vērtēt, kurš no kandidātiem pārliecinošāk iestāsies par tiesu varas neatkarību un stiprināšanu.
“Kurš ir gatavs ziedot sevi, iestāties par aizstāvi citiem tiesnešiem, kurš gatavs, lai glābtu sevi, nodot citu tiesnesi, kurš par stabilitāti, kurš par nenoformulētām reformām, kurš gatavs atdot neatkarību likumdevējiem un izpildvarai un kurš nekad neko neiebildīs tā dēvētajai ceturtajai varai – masu medijiem,” retoriski jautāja Gruziņš.
Pēc šīs uzrunas Jautrīte Briede no Administratīvo lietu departamenta gan aizrādīja, ka, lai gan Gruziņam ir antipātijas pret Guļānu, gana stingrs mugurkauls ir abiem kandidātiem.
Aizklātajā balsojumā pārsvaru guva Bičkovičs, kuru nemulsināja tas, ka par viņu nobalsoja vien nedaudz vairāk kā puse no tiesnešiem.
“Nesaprotu vēlmi matemātiski skaitīt, juridiski lēmums ir demokrātiski pieņemts, tas nav 50 uz 50, tam nav lielas nozīmes,” sacīja Bičkovičs.
Savukārt Guļāns pēc balsojuma norādīja, ka pozitīvs esot bijis kandidātu apspriešanas process, tomēr plēnums parādīja, ka vairums tiesnešu ir apmierināti ar esošo kārtību. Nekas šausmīgs tas gan neesot, saka Guļāns.
“Es nedomāju, ka drūmās krāsās var skatīties - ja apstiprina Bičkoviču, būs stagnācija. Iespējams, viņš var censties un sistēmu sakārtot, bet svarīgi ar kādām metodēm, svarīgi, ka ir jāpārliecina likumdevēji, izpildvara un sabiedrība, ka pārmaiņas notiek,” norādīja Guļāns.
“Sarežģīti vadīt AT, ja nav pietiekama atbalsta no tiesnešiem, šis balsojums nav tāds, kas dod lielu pārliecību,” viņš piebilda.
Tagad par Bičkoviču būs jābalso Saeimai. Pagaidām tikai „Vienotība” ir publiski paudusi šaubas par atbalstu viņam.
