Kad atklātībā nonāca skandalozais video, kurā redzams, kā "ātrās palīdzības" mašīnā ālējas bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Andris Vilks (Nacionālā apvienība), raisījās diskusijas ne vien par deputāta morāli, bet arī par spēju nosargāt pacienta datus.
NMPD mašīnās šādi tiek filmēti visi pacienti, un precedents ar deputāta video tikai parāda, ka uzfilmētais viegli var nonākt publiskajā telpā. Tomēr, lai arī šādus datus aizsargā likums, policija kriminālprocesu ierosināt atteicās. Saskaņā ar attiecīgo pantu neesot galvenās būtiska kaitējuma pazīmes - finansiālu zaudējumu. Lai kriminālprocesu uzsāktu, jābūt nodarītam materiālajam kaitējumam vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā.
"Tas, ka nav uzsākts kriminālprocess, nenozīmē, ka nav pārkāpuma. Šajā gadījumā, mūsuprāt, ir iespējams uzsākt administratīvo lietu, ko varētu uzsākt Datu valsts inspekcija, un saukt pie atbildības datu glabātāju, kas šajā gadījumā būtu iestāde," teica Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Citās domās gan ir Datu valsts inspekcijā. Vēstuli no Valsts policijas par attiekšanos sākt lietu tā saņēmusi piektdienas, 6.novembra, rītā. Inspekcija lēmumu pārsūdzēs Ģenerālprokuratūrā.
"Pēc šodienas iepazīšanās [ar vēstuli] es varu teikt, ka mēs vērsīsimies obligāti, jo šeit ir runa par sensitīviem datiem, pacienta datiem jābūt īpaši aizsargātiem, šeit ir tā pati situācija. No mūsu puses pārsūdzībā mēs vērsīsim īpašu uzmanību, kādas būtiskās intereses tiek pārkāptas," teica Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa.
Tā kā inspekcija saskata kriminālpārkāpuma pazīmes, savu pārbaudi tā nevarot sākt un nogaidīs, ko teiks Ģenerālprokuratūrā. Pārsteigums par attiekšanos rosināt lietu bijis arī pašā NMPD, jo tieši tas lūdzis policijai iesaistīties izmeklēšanā. Savā dienesta pārbaudē dienests vainīgos atradis neesot.
"Mūsu rīcībā nav tādu metožu, kā policijas rīcībā, lai noskaidrotu vainīgās personas un cilvēkus," teica NMPD pārstāve Ilze Bukša, atzīstot, ka šī informācija ir pieejama konkrētiem cilvēkiem. "Bet tas nepierāda to, ka kāda no šīm personām varētu būtu nodevusi nepiederošām personām kādu failu vai kādu informāciju."
Arī dienestam šajā ziņā Datu valsts inspekcijā piekrist gan negrib.
"Viņiem ir jāzina! Jo datu aizsardzības likums nosaka, ka datu pārzinim jāievieš visas nepieciešamās procedūras, lai konstatētu, kas piekļūst datiem un kas to izmanto. Tas nozīmē, ka pārzinim ir jāzina, kam bija tiesības piekļūt un kurš piekļuva, turklāt jāņem vērā, ka tas ir ieraksts - viens ir piekļūt un redzēt, un otrs - izdarīt ierakstu," saka Plūmiņa.
Ja šādu procedūru dienestā neesot, par to inspekcija varot ierosināt papildu pārbaudi. Neatliekamās palīdzības dienestā gan uzsver, ka gūtās mācības ņemtas vērā. Jau tapuši priekšlikumi, kā datus vairāk aizsargāt no ļaunprātīgas rīcības, un šodien dienesta darbinieki arī piedalījušies seminārā, kurā spriests par datu aizsardzības jautājumiem.
