Pēdējo 25 gadu laikā Latvijā ik martu uznāk viens vai vairāki sniegputeņi, kas atnes ievērojamu sniega kārtu, turklāt tas noticis arī agros un siltos pavasros.
Latvijas vēsturē nav bijis neviena marta, kad nesnigtu, portālam lsm.lv iepriekš apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Marta Smita.
Piemēram, pērn, kad ziemā sniega bija maz, marta sākumā sniegs visā valstī bija pilnībā nokusis. Ap 20. martu sniga un Siguldas apkaimē sniega kārta sasniedza pat 18 centimetru.
Šogad biezākā sniega kārta martā līdz šim bija 1. marta rītā Alūksnē - deviņi centimetri.
Pēc bargām ziemām martā sniega sega bieži ir vislielākā visas ziemas laikā un Vidzemē vēl ir pat ap pusmetru bieza.
Pēdējo vairāk nekā 80 gadu novērojumi liecina, ka marta pirmajās desmit dienās vidēji Latvijā sniega sega ir biezumā no sešiem centimetriem jūras piekrastē līdz 26 centimetriem Vidzemē. Vairumā gadījumu tas ir sniegs, kas saglabājies no ziemas mēnešiem, tomēr sniega kārta papildinās arī martā.
Pēdējo desmit gadu laikā maksimālais sniega biezums Latvijas teritorijā pārsvarā bijis lielāks par normu. Piemēram, 2010. gada 5. martā sniega segas biezums Siguldā sasniedza 79 centimetrus un tik daudz sniega martā nevienā citā gadā Siguldā nav bijis.
Pat siltajā 2007. gada pavasarī marta sākumā Vidzemē bija līdz 17 centimetriem bieza sniega kārta.
Ir bijuši gadi, kad sniega martā bijis pavisam maz. Iepriekš tā notika 1989. un 1990. gadā, kad pavasaris sākās agri, jau februārī gaisa temperatūra vietām sasniedza +15 grādu atzīmi. Tomēr arī šajos gados martā kaut nedaudz sniga un izveidojās neliela sniega sega.
Ja šis marts tomēr paies bez būtiskas snigšanas, šī būs pirmā reize 25 gadu laikā, kad kalendārā pavasara pirmajā mēnesī ir tik maz sniega.
Pašreizējās laika prognozes tuvākajām divām nedēļām rāda, ka sniegputeņa iespējamība pastāv ap 20. martu.
