4. studija

Mīlestības aleja ar hidrantu

4. studija

Bērns sporto, vecāki maksā

Gribi braukt peļņā uz ārzemēm - mācies svešvalodu!

Strādāt Lielbritānijā bez angļu valodas zināšanām - riskanti, taču aizvien izplatīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai arī strādāt Lielbritānijā un Īrijā bez angļu valodas zināšanām paliek arvien grūtāk, tomēr aizvien ir gana daudz cilvēku, kas to iemācās tikai svešumā.

Arī Kārsavas iedzīvotāja Ausma LTV raidījumam “4.studija” raksta, ka ir saņēmusi piedāvājumu strādāt Īrijā, taču viņa nezinu angļu valodu. “Esmu saņēmusi piedāvājumu vasarā doties peļņā uz Īriju.

Diemžēl angļu valodu tā arī nekad nav sanācis iemācīties, tāpēc gribētu noskaidrot, vai vēl varu pagūt pāris mēnešos apgūt valodas minimumu, ar ko pietiktu elementārai saziņai?" jautā Ausma.

Lai arī agrāk bija situācijas, kad peļņā uz ārzemēm devās pilnīgi angļu valodu nezinoši cilvēki,

pēdējos gados pat mazkvalificētiem lauksaimniecības darbiem tiek meklēti darbinieki, kuri spēj sazināties ar darba devēju.

To apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Līga Baufale. Viņa neslēpj, ka arvien vairāk un vairāk darba devēju vēlas darbaspēku, kas spēj saprast visu teikto par uzdevumiem, kas viņiem būtu jāpaveic.

Tomēr realitātē aizvien ārzemēs ir sastopami tautieši, kuri labi iedzīvojušies svešumā, nerunājot vietējo mēlē. “Var iztikt bez valodas,” apstiprina LTV korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve. “Ļoti daudzi Anglijā strādā, vispār nezinot valodu pat gadiem. Taču ar noteikumu, ka tas notiek vietās, kur ir ļoti daudz imigrantu. Tur var izlīdzēties ar krievu valodu,” norāda Kalve.

Tiesa, svešvalodas nezināšana var apgrūtināt ikdienas dzīvi un novest līdz absurdām situācijām.

“Sieviete dodas pie ārsta. Viņai nav medicīnas iestādes tulka, tāpēc viņai nāk līdzi bērns, kurš tulko. Briti uzskata, ka tā nevar,” norādīja Kalve.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Valodniecības katedras pārstāve Vita Kalnbērziņa gan saka, ka cilvēkiem, kas dodas peļņā uz ārzemēm, ir jābūt gatavam strādāt un dzīvot citā vidē. Tāpēc vismaz svešvalodas priekšzināšanām ir jābūt. “(..) Es domāju, ka ir jādara viss iespējamais, lai puslīdz sagatavotos tam. Skaidrs, ka tas nebūs pietiekoši, bet tas būs daudz vieglāk iesākumā. Nonākot svešā situācijā, tev pēkšņi ir jānokārto ļoti daudz izdzīvošanas lietas. Jāatrod, kur dzīvot, ko strādāt,” pauž Kalnbērziņa.

“Divu mēnešu laikā var ļoti daudz izdarīt.

Es savulaik franču valodu mācījos no nulles. Mums sešas stundas dienā bija mācības. Es pārsteidzošā kārtā konstatēju, ka ar dzimtās valodas lietotājiem franciski varu runāt tīri labi,” atbildot Ausmas vaicātajam, vai pāris mēnešos var iemācīties angļu valodas pamatus, norāda Kalnbērziņa.

Lai īsā laikā apgūtu valodu, svarīgi ne tikai izvirzīt mērķi, bet arī valodas mācīšanos padarīt par regulāru ikdienas rituālu. “Jābūt cilvēkos. Skaties televizoru. Es uzliku seriālus, kur bija apakšā rakstīts, kā izrunā vārdus. Tad es daudz iemācījos. Bet vide ir labākais veids,” uzsver Latvijā dzīvojošais itālietis Roberto.

Vēl viens veids, kā apgūt jaunu svešvalodu, ir aplikācijas mobilajā tālrunī, kas palīdz mācīties, iesaka Kalnbērziņa. “Datorā var ierakstīt “Interactive exercises level A1”. Pildot A1 līmeņa interaktīvos vingrinājumus, uzreiz var pildīt dažādas uzdevumus un saņemt atgriezenisko saiti,” viņa paskaidro.

Žurnāliste Kalve gan norāda, ka daudzi angļu valodu ir iemācījušies, tikai jau esot Anglijā vai Īrijā. “Protams, viņa var braukt un valodu var iemācīties. Daudzi to ir veiksmīgi izdarījuši. Ja ir vēlme mācīties, to visu var izdarīt,” norāda Kalve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti