Kā vienīgo pozitīvo pārmaiņu viņš nosauca darbaspēka nodokļu samazināšanu plus reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem. Tomēr, tā kā strādājošo skaits lauksaimniecībā nav liels, tad zemnieki nodokļu reformas neizjutīs.
Vēl vairāk – nacionālās subsīdijas un Eiropas Savienības maksājumi tiek iekļauti ar nodokļiem apliekamajā daļā, kas nozīmē, ka tiek zaudēta liela daļa atvieglojumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
