Viens no izplatītākajiem ēnu ekonomikas veidiem Latgales reģionā ir algu izmaksa aploksnēs. Aplokšņu algas dominē būvniecībā un tirdzniecībā, arī tādās pakalpojumu sniegšanas sfērās kā skaistumkopšana, zobārstniecība, autoservisu un apsardzes pakalpojumi. Tomēr visvairāk ekonomika cieš no pievienotās vērtības nodokļa nemaksātājiem.
„Ja mēs runājam par 2014. gadu, tad Latgalē kopumā ir veikti 383 kontroles pasākumi, 37 nodokļu auditi un šo pārbaužu rezultātā ir aprēķināts vairāk nekā 3 miljoni eiro nodokļu maksājumu budžetā. Tāpat tematisko pārbaužu gadījumā ir piemērots administratīvais sods 101 000 eiro apmērā,” stāsta VID Nodokļu kontroles pārvaldes Latgales kontroles daļas vadītāja Irēna Grate.
Lai mazinātu aplokšņu algu izplatību, viens no ierosinājumiem, ko piedāvā VID, ir kriminālatbildības ieviešana algas maksātājam un administratīvā soda piešķiršana naudas ņēmējam. Latgales kontroles daļas vadītāja uzsver, ka Latgales reģionā līdzīga pieeja diez vai būtu korekta attiecībā pret darba ņēmēju, jo reģionā joprojām ir viszemākais nodarbinātības līmenis valstī. Savukārt eksperti uzsver, ka nodokļu nemaksāšanas galveni iemesli ir liels nodokļu slogs un nepietiekama nodokļu politikas caurspīdība.
„Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna: „Pat ja mēs diezgan daudz un plašus pasākumus ieviesīsim, tad tas nebūs efekts uzreiz redzams, bet tas nenozīmē, ka tas nav jādara. Katrā no jomām ir sagatavoti pasākumi, tas ir, sākot ar nodokļu sistēmu, jo, visticamāk, ņemot vērā, ka darba spēka nodokļus ir vieglāk noslēpt, tad, visticamāk, būtu efektīvi samazināt darba spēka nodokļus un mēģināt to kompensēt ar nodokļu pacelšanu kaut kur citur, kur no tās nodokļu maksāšanas būtu grūtāk izvairīties, piemēram, nekustamais īpašums.”
Pašlaik ēnu ekonomikas rezultātā Latgales reģiona komercsabiedrības ir parādā valstij 3 miljonus eiro nenomaksāto nodokļu.
