- Piektdienas demonstrāciju laikā Atēnas sadalījušās divās daļās
- Loks ap Grieķijas finansēm turpina savilkties
- Ekonomisti: Grieķijai jāreformē pensiju sistēma un jācīnās ar nodokļu nemaksāšanu
Piektdienas demonstrāciju laikā Atēnas sadalījušās divās daļās
Piektdienas vakarā Atēnās notiekošo demonstrāciju laikā, kurā piedalās gan Grieķijas valdību, gan aizdevēju atbalstītāji, pilsēta ir sadalījusies divās daļas, vēsta AFP. Kamēr Grieķijas valdību atbalstošie pilsoņi klausās Griekijas valdības locekļu uzrunas un aģentūrai AFP saka, ka vēlas būt saimnieki paši savā zemē un kreditoru prasības situāciju pasliktina, tikmēr aizdevēju atbalstītāji norāda, ka pašreizējā valdības politika neved pie atrisinājumu un rada vēl dziļāku krīzi.
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, uzrunājot 25 000 cilvēku, piektdienas vakarā Sintagmas laukumā atkārtoti aicināja referendumā balsot „pret”, vēsta AFP. Tā jādara, lai „Eiropā dzīvotu ar cieņu”. Viņš arī atkārtoti arī noliedza ES valstu līderu brīdinājumus, ka referendumā pateikts „nē” aizdevēju prasībām nozīmēs izstāšanos no ES un eirozonas. „Svētdien mēs izlemsim nevis vienkārši palikt Eiropā, bet mēs izlemsim dzīvot Eiropā ar cieņu,” sanākušajiem sacīja Ciprs.
„Es aicinu jūs teikt „nē” ultimātiem un pagriezt muguras tiem, kas jūs terorizē! Neviens nevar ignorēt šo [sanākušo cilvēku] aizrautību un optimismu,” teica Ciprs.
Tikmēr aizdevēju atbalstītāju akcijas dalībnieks, 43 gadus vecais ārsts Nikoss saka, ka valdība melo apgalvodama, ka referendumā pateikts "nē" neliks Grieķijai izstāties no eirozonas.
LTV no Atēnām akcentē, ka piektdienas vakars Atēnās ir karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Sintagmas laukumā pulcējas cilvēki, „nē” kampaņas piekritēji un, kā norāda LTV, šie ir cilvēki, kuri ir zaudējuši visu savu turību. Savukārt mazliet tālāk pulcēsies cilvēki, kuri atbalsta aizdevēju prasības. Tie ir cilvēki, kuri vēl nav zaudējuši savu materiālo iedzīvi. Starp viņiem ir nostājusies policija, lai nepieļautu dažādi domājošo sadursmes.
Tā saucamā "nē" nometne, kurā pulcējas cilvēki, kas ir pret aizdevēju prasībām un nostādnēm, ir daudz skaļāka, no norises vietas vēsta LTV. Toties otra nometne jeb "jā" nometne savu akciju ir sarīkojusi daudz mierīgāk.
Loks ap Grieķijas finansēm turpina savilkties
Eirozonas Stabilizācijas fonds piektdien oficiāli Grieķiju atzina par valsti, kurā ir defolts. Tas šajā gadījumā nozīmē formālu secinājumu, ka Grieķija nespēj norēķināties par savām saistībām. Proti, Grieķija nespēja līdz jūlija sākumam atmaksāt kreditoriem 1,6 miljardus eiro, kas bija jāatmaksā.
Fonds piektdien izplatītajā paziņojumā gan norāda, ka pagaidām šim secinājumam nav nekādu tālejošu seku.
Savukārt Grieķijas premjers Aleksis Ciprs televīzijas uzrunā aicināja starptautiskos kreditorus par 30% samazināt valsts parādsaistības un pārējo parādu atmaksāšanas laiku pagarināt par 20 gadiem. Patlaban Grieķijas parāds ir gandrīz 180% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), norāda AFP.
Taču Grieķijas banku asociācija pavēstījusi, ka Grieķijas komercbankām likviditāte būs tikai līdz pirmdienai. Pēcāk tās kļūst atkarīgas no Eiropas Centrālās bankas, raksta „Reuters”.
Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible intervijā izdevumam „Bild” pavēstījis, ka jaunas sarunas pēc svētdien gaidāmā referenduma Grieķijā būs tikai pēc laika. Atjaunotās sarunas notiks „uz pilnīgi jaunas bāzes un daudz smagākos ekonomiskos apstākļos”.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piektdien brīdinājis, ka „nē” balsojums „dramatiski vājinās” Grieķijas pozīcijas, vēsta AFP. Viņš arī atkārtojis, ka referendums būs izšķiroši svarīgs Grieķijas un eirozonas attiecībās.
Ciprs gan nepalika atbildi parādā - viņš aicināja Grieķijas pilsoņus balsot pret „šantāžu”. Grieķijas premjers uzsvēra, ka balsojums neietekmēs Grieķijas palikšanu Eiropas Savienībā (ES) un aicināja nepakļauties „iebiedēšanas sirēnām”, ziņo BBC.
Tieši svētdienas referendumā vēlētājiem būs jāizlemj, vai pieņemt kreditoru nosacījumus. ES līderi jau brīdinājuši, ka „nē” jeb „pret” balsojums var nozīmēt Grieķijas iziešanu no eirozonas.
Ekonomisti: Grieķijai jāreformē pensiju sistēma un jācīnās ar nodokļu nemaksāšanu
Tikmēr prominenti Eiropas ekonomisti apkopojuši ieteikumus, kas Grieķijai būtu jāizdara, lai atsāktos ekonomikas izaugsme.
Eksperti norāda, ka neatkarīgi no tā, kāds iznākums būs sarunām ar aizdevējiem, Grieķijai jāceļ konkurētspēja un jādažādo tās piedāvājums pasaules tirgiem. Viens no pirmajiem darbiem gan būs pensiju sistēmas reforma, jo patlaban grieķi var nonākt situācijā, kad visus ekonomikas panākumus noēdīs esošo un jauno pensionāru pabalsti.
Valstij jācīnās arī ar plaši izplatīto nodokļu nemaksāšanu. Ik gadus budžetam ejot secen vismaz 40 miljardi eiro.
Grieķija nevar iztikt bez ārvalstu investīcijām, līdz ar to jāuzlabo investīciju vide, turklāt tai papildus tradicionālajām tūrisma, lauksaimniecības un tranzīta nozarēm būtu jāattīsta arī perspektīvā saules un vēja enerģētika. Valstij arī jāmeklē iespējas celt citu nozaru konkurētspēju un novērst kvalificēta darbaspēka aizplūšanu.
Jau ziņots, ka trešdien dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēma atteikumu.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau 28.jūnijā nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
