Rietumvalstis atturīgi raugās uz iespēju dalīties ar konfidenciāliem līgumiem par gāzes iepirkumu. Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pēc ceturtdienas enerģētikas ministru sanāksmes Briselē sacīja, ka pārskatāmā nākotnē runa var būt drīzāk par Eiropas Komisijas iesaisti sarunās ar Krieviju, ja tas būs nepieciešams.
Eiropas Enerģētikas savienības stratēģija tika gaidīta ar lielu nepacietību. Tomēr nesen publicētais dokuments dažiem jau ir licis nedaudz vilties. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš vēl kā Polijas premjers rosināja ideju par Eiropas kopējo enerģētikas politiku un tostarp arī kopīgiem gāzes iepirkumiem no Krievijas, saka, ka stratēģija nav gluži tas, ko viņš bija gaidījis.
Tomēr Tusks atzīst, ka no paša sākuma ir zinājis, ka dažām Eiropas valstīm ideja par kopīgu gāzes iepirkumu nebūs īsti pieņemama.
Tā arī ir izrādījies, un pašlaik runa ir vien par Eiropas Komisijas lielāku iesaisti valstu sarunās par gāzes iepirkumiem, to Briselē atzina arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
“Par spēju runāt vienā valodā.., Jā, es domāju, ka mums kā mazai valstij, ņemot vērā arī mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, šis ir viens no svarīgiem aspektiem. Bet man liekas, ka tāds pozitīvs signāls šobrīd sarunās starp Ukrainu un Krieviju Eiropas Komisija jau demonstrē labu mediatora lomu. Es ceru, ka nepieciešamības gadījumā mēs saņemsim tādu pašu atbalstu,” pauda ministre.
Reizniece-Ozola ceturtdien Briselē vadīja pirmo dalībvalstu enerģētikas ministru apspriedi par jauno stratēģiju. Ministre sacīja, ka atbalsts no visām valstīm ir bijis ļoti spēcīgs. Tomēr Reizniece-Ozola ir atzinusi, ka jautājums par gāzes iepirkumu ir bijis viens no jūtīgākajiem.
Tādas valstis kā Vācija un Francija ne tikai nevēlas kopīgu iepirkumu, bet arī ne pārāk vēlas dalīties ar konfidenciālu informāciju, kas iekļauta gāzes līgumos. Tās uzskata, ka Briselei šajos jautājumos nebūtu jājaucas.
Tomēr kopumā ekonomikas ministre Enerģētikas savienības stratēģiju uzskata par labu.
“Par kritiku stratēģijai... Es no savas puses gan to nepieņemtu. Man šķiet, ka ir ļoti laba stratēģija. Ir svarīgi, ka jau šajā stadijā ir paredzēts pasākumu plāns, ko komisija ir piedāvājusi. Manuprāt, tas ir gana labs, jo es baidījos, ka būs tikai stratēģija, bez konkrētām darbībām,” sacīja Reizniece-Ozola.
Lai Enerģētikas savienības projektu varētu īstenot dzīvē, būs vēl jāpieņem vairāki likumi. Un atbildīgie komisāri jau brīdina, ka tad domstarpības starp valstīm varētu kļūt vēl lielākas. Tomēr pagaidām par enerģētikas un klimata politiku atbildīgais komisārs Migels Ariass Kanjete ir priecīgs atbalstu.
“Tas nav nekāds pārsteigums, ka valstis atbalsta šo stratēģiju, jo visi apzinās, ka ir steidzami nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu stabilas gāzes piegādes mūsu tirgum, lai samazinātu mūsu enerģijas cenas un kļūtu konkurētspējīgiem. Un tajā pašā laikā mums ir jāsasniedz nospraustie klimata pārmaiņu novēršanas mērķi. Tam ir nepieciešami rīki – Enerģētikas savienība un labi funkcionējošs tirgus,” norādīja komisārs.
Ir arī valstis, kas pozitīvāk raugās uz lielāku Briseles iesaisti enerģētikas darījumos. Viena no tām ir Zviedrija, kura uzskata, ka dalīšanās ar informāciju par gāzes iepirkumiem būtu tikai loģiska vienotā tirgū.
