To viņa pauda intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” ceturtdienas rītā.
Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka, samazinot atbalstu dabasgāzes stacijām, varētu mazināties gala cenu veidojošā obligātā iepirkuma komponente (OIK). Tāpat tiks pārvērtēti lielo uzņēmumu OIK maksājumi.
Savukārt attiecībā uz valsts ekonomikas pieaugumu tuvākajā gadā Reizniece-Ozola atzina, ka nav liela optimiste. Attīstības temps nebūs straujš, taču ir svarīgi, lai tas vispār būtu un lai Latvijas uzņēmēji paliktu konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.
Latvijas lielākie rūpniecības uzņēmumi, iespējams, jau no 2016.gada tiks atslogoti no nastas, ko tiem rada iepriekšējos gados būtiski augusī elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK), jo valdība vienojās, ka lielajiem ražotājiem tiks piemērota samazināta OIK likme. Lielajiem ražotājiem OIK likme nākotnē tiktu noteikta 1,89 centu līmenī par vienu kilovatstundu, veicinot kopējo elektroenerģijas izmaksu samazināšanos par aptuveni 10%.
OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma. OIK apmērs mainās ik gadu, tradicionāli 1.aprīlī.
OIK ir veids, kā valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājus. Iepirkumam līdzekļi tiek gūti no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. OIK ietvaros savu saražoto enerģiju var pārdot ražotāji, kas izmanto atjaunojamos resursus un ražo efektīvā koģenerācijā.
Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk AS „Latvenergo” par noteiktu cenu, un OIK komponente ietekmē elektrības gala cenu patērētājiem.
