Pamatnostādnēs norādīts, ka “joprojām aktuāls ir jautājums par papildu finansējuma piesaisti veselības nozarei”.
“Tāpēc nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā risināmie jautājumi ir sociālās apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares finansējumu, iezīmējot 1% no sociālajām iemaksām, un valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāju identifikācija, saņemot veselības pakalpojumus,” teikts pamatnostādnēs.
Ministrija pamatnostādnēs norāda, ka 2018. un 2019.gadā veselības nozarei ir piešķirta atkāpe (valsts budžeta deficīts), kas jāpamato, lai tā saglabātos arī nākamajā gadā.
Rīcības virzienu un uzdevumu aprakstā ministrija pieļauj, ka 1% no sociālajām iemaksām veselības jomas finansēšanai novirzīs no 2020.gada janvāra.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem.
Tikmēr, lai nodrošinātu pacientiem efektīvu, savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, jau nākamgad Veselības ministrija sāks reformas - gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem. Taču veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) jau atzina, ka daudzas no Veselības ministrijas piedāvātajām veselības aprūpes reformām bez papildu finansējuma nevarēs realizēt.
Iepriekš tika pieļauta iespēja iegūt 83 miljonus eiro, palielinot pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem no 12% uz 21%, taču pēc vairāku organizāciju iebildumiem no šīs ieceres politiķi atteicās.