Čakša piesaka apjomīgas reformas veselības aprūpē

Veselības ministrija ir izstrādājusi veselības aprūpes reformu plānu, kurš tagad nodots izvērtēšanai sabiedrībai un ministrijām, tas pieejams arī Veselības ministrijas mājaslapā.

Ar profesionālajām organizācijām reformu gan  tikai tagad sāk apspriest, tādēļ tās pieteikto plānu uztver piesardzīgi vai pat skeptiski. 

Slimnīcu resursu koncentrēšana

Čakša medijiem pastāstīja, ka reformas skars slimnīcas – iecerēts veidot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, kuras kopā nodrošinātu pacientiem nepieciešamos pakalpojumus, bet nekonkurētu savā starpā par speciālistiem. Ar vairākām pašvaldībām jau notikušas sarunas par šīm izmaiņām, un vairākas slimnīcas gatavas sākt darbu pēc jauniem principiem pilotprojektā jau no nākamā gada.

Ministre uzsvēra, ka reformas laikā “mēs galīgi neko negribam aizslēgt”, bet, ja kādā vietā vēlas sniegt pakalpojumu 24 stundas diennaktī, jautājums, vai ir pietiekami daudz speciālistu, kas to var nodrošināt.  Jaunā teritoriālā pieeja ļauj nekonkurēt savā starpā par vienu darbinieku, nepārpirkt ārstu, kurš strādās divās vietās 40 kilometru attālumā, turklāt rezultātā strādā vairāk stundu, norādīja ministre.

Reformas mērķis ir domāt kopīgi, kā izmantot resursus, lai neattīstītu blakus konkurējošos pakalpojumus, ja resursu trūkst, skaidroja Čakša.

Reformas rezultātā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai – palielinās ārstniecības iestāžu skaitu, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad nepieciešama palīdzība, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu, pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma gadījumā).

Slimnīcas būtu sadalītas četros līmeņos. Un ministrija vērtē iespēju veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot 8 slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās divu augstāko līmeņu slimnīcas veidotu vienotu sadarbības modeli ar zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm.

Tāpat sadarbībā ar pašvaldībām plānots radīt pakalpojumus cilvēkiem, kuri šobrīd nonāk veselības aprūpes sistēmā, bet kuru diagnoze būtībā ir “viens pats mājās un nav, kas par viņu parūpējas”. Pašvaldībām arī paredzēts novirzīt finansējumu veselības aprūpes funkciju nodrošināšanai.

Lai arī sadarbības teritorijas jau esot iezīmētas, par katras ārstniecības iestādes likteni vēl notiek diskusijas. Taču pārmaiņas ne vienmēr nozīmētu kāda pakalpojumu slēgšanu. Piemēram, Limbažos, pēc veselības ministres teiktā, varētu parādīties neatliekamās palīdzības dienests, kura šobrīd tur nav. 

Stratēģiskais iepirkums

Reforma arī paredz mainīt kārtību, kā valsts maksā medicīnas iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdz šim katram pakalpojumam bija noteikts tarifs, bet pakalpojuma kvalitāti uzraudzīja atsevišķi.

Ministre stāstīja, ka nākotnē plānots pārskatīt šo principu un ieviest “stratēģisko iepirkumu” – par pakalpojumu valsts maksās, ņemot vērā kvalitāti, balstoties uz tiem kritērijiem, ko grib panākt pacientu labā.   

Nacionālais veselības dienests kontrolēs kvalitāti, un valsts nevis pirks pakalpojumu un piemaksās par kvalitāti, bet sekos līdzi tam, lai pacients katrā reģionālajā vai atbalsta slimnīcā saņemtu vienādas kvalitātes pakalpojumu.

Šo sistēmu 2018.gadā ir plānots ieviest onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem stacionārajās ārstniecības iestādēs; ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem mamogrāfijas nodrošināšanai; medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma sniedzējiem.

Vienotās rindas

Tāpat reforma paredz izveidot vienotas pacientu rindas pie speciālistiem, panākot, ka pacientam, kurš saņēmis ģimenes ārsta nosūtījumu, pašam nav jāmeklē, kurp viņam tālāk jādodas.

Čakša skaidroja, ka šis princips paredz, ka ģimenes ārsts nosūtījumu elektroniski ievadīs kopējā sistēma, slimnīca vai cita medicīnas iestāde saņems šo ziņu un sazināsies ar pacientu, piedāvājot iespējamo laiku, kad cilvēks var tikt pie speciālista.

Ministre arī skaidroja, ka darbosies reģionālais princips, un onkoloģisko pacientu no Kuldīgas nesūtīs uz Rīgu, bet uz reģionālo slimnīcu.

Čakša arī atzina, ka būs nepieciešamas pārmaiņas slimnīcu reģistratūru darbā, jo “mūsu labos darbus nojauc dusmīgie reģistratori, kas neko negrib vairs dzirdēt par veselības aprūpi”,  un tam ir jāmainās.  

Ministrija var rakstīt reformu plānus, bet “ja tur [reģistratūrā] telefonu paceļ dusmīgs un dzīvi neapmierināts” cilvēks, tad šķiet, ka nekas nenotiek, norādīja ministre.   

Ģimenes ārstu kopprakses

Ministre arī kārtējo reizi uzsvēra ģimenes ārstu darba nozīmi, lai savlaicīgi palīdzētu cilvēkiem un “mēs varētu runāt par veselību, nevis ārstēšanu”.  

Reformas plānā ierosināt stiprināt ģimenes ārstu sistēmu, veidojot kopprakses  - 3 līdz 6 ārstu koppraksē tad varētu veidot komandu, piesaistot otro medmāsu, pediatru, ja nepieciešams,  fizioterapeitu vai kādu citu speciālistu, ņemot vērā pacientu vajadzības.  

Nepieciešamības gadījumā komanda varēs nodrošināt pacientiem nepārtrauktu primārās veselības aprūpes pieejamību, paredzot sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pilnveidojot atalgojuma sistēmu.

Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli, primārās veselības aprūpes organizēšanā ir plānots iesaistīt arī pašvaldības.

Čakša stāstīja, ka dažas pašvaldības jau ir gatavas iesaistīties šādu prakšu veidošanā.

Tāpat ministrija vēlas, lai viena ģimenes ārsta pārziņā nebūtu vairāk nekā 1500 pacientu; šobrīd noteiktais skaits ir 1800. 

Meklēs naudu algām

Ministre sacīja, ka nepieciešams risināt arī medicīnas personāla zemo algu jautājumu un jārisina arī paaudžu nomaiņas problēmas.

Viens no risinājumiem ir piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondus, lai atbalstītu speciālistus, kas dodas  strādāt uz reģioniem, apmācībām un medmāsu piesaistīšanai darbam slimnīcā.

Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju izvērtē prasības māsas profesijas un specialitāšu izglītībai. Līdz 2019.gadam ir paredzēts izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa –, lai māsas profesija netiktu sadrumstalota pa vairākām pamatspecialitātem.

Pakāpenisku atalgojuma palielinājumu ministrija cer panākt, sākot no 2018.gada. Plānots, ka 2023.gadā vidēja darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugs par 2,8 reizēm, savukārt māsām, vecmātēm u.c. – par 2,7 reizēm. 2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniedz divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa – 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas, lielāku finansējuma apjomu paredzot stacionārajām ārstniecības iestādēm, informēja ministrija.

Čakša medijiem sacīja, ka par finansējumu veselības aprūpei ir diskutēts gan ar finanšu ministri, gan premjeru, gan ZZS frakciju un viņa šajā jautājuma “nejūtas vientuļa”. Šobrīd tiek darīts viss, lai finansējums atalgojumam un sistēmas sakārtošanai būtu, norādīja ministre.  

Papildu 827 miljoni 2023.gadā

Veselības reformas ietvaros plānots sasniegt Pasaules Veselības organizācijas ieteikto optimālo līmeni un veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta 2023.gadā, papildus novirzot nozarei 827,7 miljonus eiro, informēja ministrija.  

Ar papildu finansējumu plānots veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem, mazinot rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat, lai pakāpeniski palielinātu ārstniecības personu darba samaksu, līdz 2023.gadam plānots novirzīt 498,9 miljonus eiro.

Nepieciešams finansējuma palielinājums arī kompensējamo un centralizēto medikamentu apmaksai, līdz 2023.gadam novirzot tam papildus 138,8 miljonus eiro. Tādā veidā tiktu uzlabota valsts kompensējamo medikamentu pieejamība, palielināts kompensācijas apmērs līdz 100%, kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti efektīvākai esošo diagnožu ārstēšanai un medikamenti jaunu diagnožu ārstēšanai.

Ministre Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka kaut kādus līdzekļus varētu ietaupīt reorganizācijas rezultātā, taču algām un kvalitātes uzlabošanai noteikti būs nepieciešams papildu finansējums. Savukārt sadarbības teritoriju veidošana ļaus arī labāk strādāt un sniegt labākus pakalpojumus pat ar esošo finansējumu.

Nozarē jau izskan kritika

Savukārt Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” plānu kritizēja, norādot, ka Čakšai, iespējams, ir daudz labu ideju, bet dokuments, kuru radīja ierēdņi, noteikti ir tukšs un tam nevajadzēja tērēt papīru. Apinis pauda, ka plāna centrā ir reforma, nevis pacients, kurš no tās iegūs.

Medicīnas tiesību eksperte, Latvijas Universitāte medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena gan Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka sistēma, kas ierobežo cilvēka iespējas izvēlēties ārstus un medicīnas iestādes, būtu pretrunā ar pacientu tiesībām.

Reformas skarto jomu profesionālās organizācijas ministrijas plānus gan uztver ar bažām. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai radies iespaids, ka primārajā veselības aprūpē  tiek piedāvāta līdzīga sistēma tai, kāda bijusi padomju laikos un no kuras ar Pasaules veselības organizācijas mudinājumu un  Pasaules Bankas finansējuma palīdzību aiziets. 

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Latvijas Radio atgādināja, ka ģimenes ārstu kopprakses bija jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Bet pagaidām ministrijas piedāvājumu grūti vērtēt, jo nav saprotams finansējums tam, nav aprēķinu, kādi ieguvumi būs no tā.  Savukārt iecerei paplašināt ģimenes ārstu komandu ārsti piekrīt, bet  jāsāk ar to, ka jānodrošina visiem ģimenes ārstiem otra māsa, kā tas ir Eiropas valstīs, sacīja Veide.

Šobrīd otrā māsa ir 55% ārstu prakšu, un pēc būtības ģimenes ārsti spiesti veikt māsu daru savās praksēs. 

 “Diemžēl mums nav atbildes! Ir tikai ideja. Kamēr ir tikai ideja un kamēr nav pateikts, kā veidosies finansējums un kā darbosies šī lieta, mēs nevaram komentēt. Mums nav skaidrības,” uzsvēra Veide. 

Līdzīgi lielāku skaidrību gaida arī Slimnīcu biedrībā.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs norādīja, ka “nav minēts, kādas ir šīs sadarbības formas - vai tā ir sadarbības forma starp atsevišķu pašvaldību vadītājiem, jo slimnīcas pieder pašvaldībām”.

“Kādas ir sadarbības formas starp valsts slimnīcām, kas ir universitātes slimnīcas pārsvarā, un viena profila slimnīcām, kas ir pašvaldībām? Mums šie jautājumi nav zināmi,” sacīja Kalējs.

Veselības ministrijā atzīst, ka šobrīd sarunas par reformu ir tikai procesā un pieteiktie plāni vēl tikšot pārrunāti gan ar organizācijām, gan pašvaldībām, gan ministriem valdībā.