Uzņēmēji pieprasa aktīvāku valdības darbu nodokļu politikas izstrādē. Sagaidāms, ka turpmāk sadarbība ar Lielbritānijas uzņēmējiem būšot birokrātiskāka un radīsies arī vairākas jaunas izmaksas. Darba devēji ir nobažījušies, ka tuvāko gadu laikā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, varētu sarukt arī Eiropas fondu atbalsts.
Tāpēc uzņēmēji jau tagad aicina valdību izstrādāt tādu nodokļu politiku, kas veicinātu tautsaimniecību un mazinātu eksportētāju atkarību no Eiropas fondu naudas, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas direktore Līga Meņģelsone.
"Protams, biznesam tas ir tikai un vienīgi traucējoši. Jebkura barjera, jebkura robeža. Šobrīd no Latvijas perspektīvas raugoties, protams, ka, ja tiek palielinātas šīs barjeras kā muitas un citas formalitātes, tad, protams, šīs izmaksas jau nekur tā no gaisa neradīsies. Noteikti iekalkulēsies iekšā cenās un, līdz ar to tad būs kaut kādas pozīcijas, kur cenas pakāpeniski celsies," teica LDDK vadītāja.
Viņa atzina, ka uzņēmējiem ir svarīgi saprast nākotnes nodokļu politiku, kas veicinās tautsaimniecību un mazinās atkarību no Eiropas fondiem. "Jo, protams, līdz 2020.gadam mums ir skaidra šī aploksne un Eiropas Savienības piešķīrums, bet noteikti, ka pēc tam mēs vairs nebūsim saņēmēji, līdz ar to mūsu tautsaimniecība, mūsu nodokļu politika ir jāstiprina jau šobrīd."
Ekonomikas eksperti norāda, ka aizstāvēt uzņēmēju intereses, visticamāk, nebūšot viegli. Britu mārciņas vērtība jau kritusies līdz zemākajam punktam pēdējo trīsdesmit gadu laikā, un sagaidāmas tālākas svārstības. Tās ietekmēšot arī Latviju, saka Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas pētniece Elīna Ribakova. Viņa atzīst, ka latviešiem Lielbritānijā pašlaik esot neizpratne par sagaidāmo. Tikmēr ekonomikas lejupslīdi varēšot izjust jau tuvākā laikā.
“Mēs esam ļoti atkarīgi no tā, kas notiek Eiropā un arī Lielbritānijā. Mēs noteikti to jutīsim Latvijā. Ja Lielbritānijā ir recesija, mēs arī to noteikti jutīsim. Divu gadu laikā cilvēkiem būs ļoti grūti atbraukt un uzņēmējiem kaut ko sūtīt,” sacīja Ribakova.
Tikmēr valsts augstākās amatpersonas sola aizsargāt tautiešu intereses Apvienotajā Karalistē, un latvieši arī turpmāk varēs pretendēt uz britu pilsonību. Tāpat jau šobrīd redzams, ka izstāšanās negatīvi ietekmēs britu ekonomiku, kas samazinās izaugsmes tempu arī Eiropas Savienībā un Latvijā. Eksperti uzskata, ka lejupslīdi izjutīs arī Latvija un varētu sarukt eksports, tāpēc uzņēmēji aicina pasteigties ar nodokļu politikas izstrādāšanu.
Latvijas amatpersonas pauž nožēlu par Lielbritānijas referenduma iznākumu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver, ka sadarbība ar Lielbritāniju jāturpina, tāpat valdībai jāaizstāv valsts nacionālās intereses. To, ka Latvija bija cerējusi uz pretēju rezultātu, smagi nopūsdamies, atzina arī premjerministrs Māris Kučinskis (“Vienotība”). Pirmkārt, jārisina jautājumi, kas saistīti ar latviešiem Apvienotajā Karalistē, otrkārt, jārūpējas par to, lai nesarautu ekonomiskās saites.
“Neapšaubāmi no mūsu puses Lielbritānija joprojām paliks nozīmīgs sabiedrotais starptautiskais partneris. Mūsu valsts intereses noteikti ir divos aspektos. Viens ir attiecībā uz mūsu uzņēmēju interesēm Lielbritānijā, kas nozīmē, protams, šo līgumu pārslēgšanu un visu interešu aizstāvēšanu. Otrs aspekts, protams, ir mūsu cilvēki, kuri šobrīd strādā Lielbritānijā, un viņu interešu aizstāvēšana,” norādīja premjers.
Referenduma rezultātu par nopietnu modinātājzvanu gan Briselei, gan pārējām dalībvalstu galvaspilsētām sauc Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) .
“Patiesību sakot, lai arī šis rezultāts ir tāds, ka tikai vienīgi bažas raisošs, bet mums ir šobrīd jākoncentrējas tālākai rīcībai un mazāk jāļaujas panikai,” pauda ministrs.
