- Komercbanku asociācijā strādājoša atēniete: Cilvēki nesaprot, par ko viņi balsos
- Pašvaldības darbinieks: Kopš ieradās aizdevēji, viss ir gājis tikai uz slikto pusi
- Bijušo premjeru Papandreu sauc par nodevēju
Komercbanku asociācijā strādājošā atēniete: Cilvēki nesaprot par ko viņi balsos
Grieķijā vienmēr ir lepojušies, ka tā ir demokrātijas šūpuļa zeme. Tāpat grieķi, iespējams, ir vieni no aktīvākajiem vēlētājiem, jo dažādas balsošanas referendumos ir ierasta lieta, tāpat kā ārkārtas vēlēšanas.
Šoreiz gan balsojums ir ļoti emocionāls.
Viens no pazīstamākajiem Krētas radio žurnālistiem Kostass Silegardoss uzskata, ka vainojami krīzē ir visi tie, kas uzskatīja par pašsaprotamu melot par valsts finansēm. Šajā referendumā viņš ieteiktu tiešām padomāt par valsts nākotni.
Jābūt kaut nelielai cieņai pret saviem tautiešiem un tēvzemi, saprast kļūdas un tās risināt, nevis izlikties, ka nekas nav noticis, viņš saka.
Bet uzņēmējs Giorgoss jau otro gadu dzīvo Maltā. Viņš aizbrauca krīzes dēļ un to nenožēlo. Viņš referendumā nepiedalīsies, bet ar sociālo tīklu palīdzību cenšas pierunāt savus draugus meklēt atbildes skaitļos. Grieķijas parāds un finanses ir atbilde labklājībai, ja parāds pieaug, ieņēmumi sarūk. Tāpēc jābalso tā, lai veidotos finansiāls pārpalikums. Uzņēmēja pieeja ir tāda: bilancei jābūt pozitīvai, tāpēc arī jāatbalsta tā programma, kas maksimāli ātri ļauj samazināt parādu nastu. Šajā gadījumā tā būtu aizdevēju piedāvātā programma, bet, iespējams, ar izņēmumiem.
Bet Anastasija Karidi, kas dzīvo Atēnās un strādā Grieķijas komercbanku apvienībā, uzskata, ka lielākā daļa iedzīvotāju nesaprot, par ko ir balsojums.
Viņasprāt, šoks un krīze ir redzams veikalos un aptiekās. Pensionāri izņem savus 60 eiro dienā un steidz iepirkt medikamentus. Praktiski nekas nepaliek iztikšanai. Viņa svētdien balsos par atbalstu kreditoru programmai, jo tas ir mazākais no ļaunumiem.
Pašvaldības darbinieks: Kopš ieradās aizdevēji, viss ir gājis tikai uz slikto pusi
Uzņēmējs un pašvaldībā strādājošais Nikoss Sideris uzskata, ka Grieķijā nekāda satraukuma nav. Ir satraukums par to, kas notiks nākotnē, bet tas ir satraukums labā nozīmē. Viņš novērojis, ka lielākās problēmas valsts ekonomikā sākās līdz ar starptautisko aizdevēju programmas uzsākšanu. Tātad loģiski - bez tās valstij klātos labāk. Viņš tic, ka pat vissliktākajā referenduma iznākumā grieķi nedrīkst pazaudēt savu brīvību.
„Ir kaut kāds kopējs satraukums, bet tas ir pozitīvs. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, bet mēs neesam nobijušies. Mēs zinām, ka kaut kas mainīsies un uz labu,” saka Sideris. „Es strādāju pašvaldībā, un man nākas redzēt nepatīkamos gadījumus. Bet vēl vakar pie bankomātiem drūzmējās cilvēki, taču viņi nav nobijušies. Viņi tērzē, apspriež un gaida savu rindu. Kafejnīcas ir pilnas ļaužu, visi kaut ko spriež, nav panikas, kā to mēdz rādīt starptautiskie kanāli.
Es svētdien balsošu „pret”. Mēs vienkārši vairāk nevaram. Kopš aizdevēju programmas sākuma viss ir gājis uz slikto pusi. Ir izeja arī citādā veidā un to, ko viņi piedāvā, to izturēt nav iespējams,” spriež Sideris.
Uzņēmējs Jannis no Halkīdas uzskata, ka tautā īsta satraukuma nav. Grieķi ir pieraduši pārvarēt grūtības, cilvēki iet ielās, runājas savā starpā, diskutē, tāpat atļaujas iedzert kopā kafiju vai pasēdēt vietējā kafejnīcā. Kā atzina arī Nikoss Sideris, tad viņa vecāki uzauga, pārtiekot no maizes un ūdens, arī viņš to spēj, ja vajag. Tāpēc šoreiz balsojums ir nevis par naudu, bet par vērtībām. Neviens nedrīkst atnākt svešā mājā un norādīt, ko un kā darīt, saka Sideris un piebilst, ka parāds ir jāatmaksā, bet ne par savas dvēseles cenu.
Bijušo premjeru Papandreu sauc par nodevēju
Juriste Sofija šobrīd atrodas starptautiska projekta ietvaros Abu Dabī un viņa cer, ka izdosies tur palikt ilgāku laiku. Taču viņa ir ļoti nobažījusies par to, kas notiek valstī. Galvenokārt bažas sagādā Grieķijā palikušie vecāki. Abi ir pensionāri un Sofija atzīst - valsts bankrots viņus skartu vissmagāk. Vecākiem cilvēkiem nav iespēju piepelnīties, jaunajiem ir vieglāk, jo var meklēt iespējas ārzemēs. Tāpēc referendumā Sofija iesaka balsot par kreditoru piedāvājumu, lai valsts lēnām izkultos no neskaidrības.
Viena no reakcionārākajām pieejām ir kādai sievietei Evitai, kura vēlējās kļūt par žurnālisti. Viņas puisis sociālajos tīklos ievietoja fotogrāfiju, kurā pozē lidostā kopā ar bijušo premjerministru Giorgosu Papandreu, vīru, kuri visi uzskata par galveno nodevēju. Komentāros grieķi iesaka puisim nemazgāt kreklu, jo pēc šī apskāviena kreklu izmantos kā relikviju. Toties citi vienkārši atzīst - būtu satikuši Papandreu, vienkārši būtu viņu nogalinājuši, jo nav lielākas nodevības kā tā, kas pastrādāta pret saviem tautiešiem.
Tas, kas sāpina visus grieķus, ir fakts, ka viņus Eiropā tagad uzskata par sliņķiem. Viņu iebildumi aizdevējiem gan arī ir saprotami - ja pat strādājošam cilvēkam nekas nepaliek pāri, kā tikai samaksāt nodokļus un rēķinus, tad tādai dzīvei arī jēgas nav.
Jau ziņots, ka trešdien dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēma atteikumu.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
