Vienlaikus neapgūtie fondu līdzekļi neatstās katastrofālu ietekmi uz tautsaimniecību. "Tur viennozīmīgi būs ietekme. Tā nebūs katastrofāla, taču tā būs un nebūs laba," pauda Šadris.
Iepriekšējos gados Latvijas tautsaimniecībā caur valsts budžetu ieplūda 700 miljoni eiro, bet šogad tie būs virs 500 miljoniem. Iepriekš Latvijas Radio vēstīja, ka iztrūkums būs 100 līdz 180 miljoni eiro.
Šadris gan "Pēcpusdienai" akcentēja, ka šī nauda nav zaudēta pavisam, jo tā tautsaimniecībā ieplūdīs nākamajos divos gados. Nav riska zaudēt naudu, bilda Šadris. Tomēr reizē viņš atzina, ka, piemēram, būvniecība jau šogad jutīs sekas, jo nebūs ko būvēt. "Ko darīt 2016.gadā? Tas ir labs jautājums," teica Šadris.
Galvenais investīciju pārrāvuma cēlonis ir salīdzinoši nesen ieviestā un jaunā Eiropas Komisijas mainītā pieeja, kas paredz ceļu, kādā līdzekļi ir jāapgūst. Ministrijas pārstāvis atzina, ka Latvija to nav pienācīgi novērtējusi.
Vislielākā kavēšanās ir ministrijās, kuras vada apjomīgākās un sarežģītākās programmas, kā arī tajās, par kuru projektiem ir visdažādākais viedokļu plurālisms. Tas attiecas, piemēram, uz sarežģītiem investīciju projektiem un investīcijām pašvaldībās. Tādējādi vislielākais pārrāvums ir Satiksmes ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, kā arī Kultūras ministrijā.
