Dombrovskis norāda, ka pēc Lielbritānijas referendumā atbalstītās ieceres par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) zināma nestabilitāte finanšu tirgos bija sagaidāma. “Tajā pašā laikā jautājums, vai šī nestabilitāte atstās kādas tālejošākas sekas uz Eiropas ekonomiku, finanšu tirgiem. Pašlaik tiešu indikāciju par to nav,” viņš skaidro.
Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu turpmāko sadarbības modeli ar Eiropas Savienību Lielbritānija izvēlēsies. Dombrovskis norāda, ka ir iespējami dažādi sadarbības modeļi: ar vai bez pieejas Eiropas Savienības iekšējam tirgum, ar vai bez brīvas darbaspēka kustības.
“Tie ir lēmumi, kādi pašai Lielbritānijai ir jāpieņem – kā tad tā īsti saredz tālāko sadarbību. Un jo ātrāk viņi viesīs skaidrību, jo mazāk būs neskaidrības un spekulācijas,” norāda EK viceprezidents.
Tas, kādu sadarbības modeli ar ES briti izvēlēsies, noteiks arī to, kādas būs “Brexit” tālākās sekas gan Lielbritānijas ekonomikai, gan Londonai kā finanšu centram.
Taujāts, vai britu referenduma iznākums varētu ietekmēt ne tikai mārciņas, bet arī eiro stabilitāti, viņš atzina, ka pašlaik vērojamais kritums atspoguļo to nervozitāti, kas pašlaik ir finanšu tirgos. “Bet vēlreiz uzsveru – pašlaik nav pamata uzskatīt, ka šai nervozitātei būs kādas tālejošākas negatīvas sekas,” apgalvo Dombrovskis.
Nedēļas nogalē Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aicinājis Dombrovski pārņemt britu eirokomisāra Džonatana Hila pienākumus, kurš pēc Lielbritānijas referenduma iznākuma paziņoja par atkāpšanos no amata. Hils bija atbildīgs par finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienību.
Dombrovskis atzina, ka šāds notikumu pavērsies viņam bija pārsteigums un viņš mēģinājis pārliecināt Hilu turpināt pildīt savus pienākumus. “Mans uzstādījums būs lielā nodrošināt pārmantojamību tiem darbiem, kas jau ir iesākti,” saka eirokomisārs.
Tikmēr Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņojis, ka saistībā ar valsts izstāšanos no ES nāksies samazināt budžeta izdevumus un palielināt nodokļus, vēsta raidsabiedrība BBC.
“Dzīve nebūs tikpat bezrūpīga, kāda tā varētu būt, ja mēs paliktu ES,” intervijā radio BBC4 sacīja Osborns. Jautāts, vai tas nozīmēs, ka valdībai nāksies mazināt izdevumus un palielināt nodokļus, Osborns sacīja: “Jā, absolūti”.
Britu ministrs arī prognozēja, ka saistībā ar “Brexit” finanšu tirgi ne tikai vienkārši nervozē, bet visa valsts ekonomika ieiet pārejas periodā. Osborns bija viens no aktīviem izstāšanās pretiniekiem un joprojām uzstāj, ka “Brexit” ietekme uz Lielbritāniju būs graujoša.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
ES līderi pēc Lielbritānijas referenduma piektdien aicināja Lielbritāniju nevilcināties ar izstāšanās procesu.
