Labrīt

Īpaša grāmata īpašā plauktā: Inga Pelša un Jaunsudrabiņa "Mazā Baltā grāmata"

Labrīt

Bankas nopietni pievēršas bezkontakta norēķinu karšu ieviešanai

Diskutēs par nelegālo cigarešu apkarošanu Latvijā un Eiropas Savienībā

Diskutēs par nelegālo cigarešu apkarošanu ES; Latvijā - īpatsvars liels, bet vērojams labs progress

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kā ierobežot nelegālo un kontrabandas cigarešu izplatību Latvijā un Eiropas Savienībā (ES)  – par to šodien plāno diskutēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) eksperti. Latvijā kopumā kontrabandas un nelegālo cigarešu aprite ir salīdzinoši augsta, tomēr kopumā ir vērojamas arī pozitīvas tendences – tā, raksturojot situāciju Latvijā, norāda speciālisti

Latvijā ir viens no augstākajiem nelegālo un kontrabandas cigarešu izplatības rādītājiem Eiropas Savienības valstīs, tomēr vienlaikus, kā atzīst eksperti, pēdējo gadu laikā situāciju ir izdevies būtiski uzlabot, tāpēc Latvija konferencē, kas veltīta tabakas kontrabandas apkarošanai visā Eiropā, varēs dalīties arī pozitīvu pieredzi. Kā norāda Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve Marita Jansone, atbilstoši uzņēmuma KPMG veiktajiem pētījumiem, šobrīd katra piektā izpīpētā cigarete tirgū ir nonākusi nelegālā ceļā:

''Pagājušajā gadā kontrabandas cigaretes ir bijušas 26,7 procenti no visām izsmēķētājām cigaretēm, un būtībā šie rādītāji ir ar pozitīvu tendenci – tādā ziņā, ka šī nelegālo cigarešu izplatība samazinās, un būtībā šis ir zemākais rādītājs sešu gadu laikā. Iemesli tam ir, pirmkārt, tiesībsargājošo iestāžu mērķtiecīgais darbs, un, otrkārt,kas būtu noteikti jāpiemin, pārdomātā nodokļu politika.''

Valsts ieņēmuma dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe norāda, ka, runājot par nelegālajām cigaretēm, ir jānodala legāli ražotas cigaretes, kuras Eiropā nonāk no ārvalstu tirgiem, kā arī nelegālas cigaretes, kas ražotas paša Eiropas Savienībā. Kontrabandas cigaretes šobrīd Latvijas un citu Eiropas valstu tirgos nonāk galvenokārt no Austrumu kaimiņvalstīm Baltkrievijas un Krievijas.

''Protams, Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka mūsu tuvāko kaimiņu faktoru – tā ir Baltkrievija, pirmkārt, un Krievija. Un šajos gadījumos šīs cigaretes mēro ceļu pāri pār mūsu robežu, izmantojot gan dzelzceļa transporta kustību, ogļu vagonos slēpjot, gan autotransporta kustību, veidojot slēpņus, dubultgrīdas, sienas, vai arī viltojot dokumentus, un nav izslēgts, meklējot aizgādņus kontrolējošajās institūcijās. Bet ir arī bijuši gadījumi, kad šādas Baltkrievijas izcelsmes cigaretes mēro ceļu līdz pat Apvienotajiem Arābu Emirātiem, mēro riņķi apkārt Eiropai, un ienāk arī pa jūras ceļiem. Tā kā šie ceļi ir visneiedomājamākie,'' stāsta Ceipe.

Savukārt uz vietas ražotās nelegālās cigaretes var tikt ražotas gan legālās rūpnīcās, gan arī pagrīdes ražotnēs, un, kā norāda Ceipe, lai gan šādas nelegālās ražotnes tiek atklātas regulāri, tiesībsargājošajām iestādēm darba netrūkst, jo noziedznieku acīs nelegālā ražošana savu pievilcību nav zaudējusi:

''Iepriekšējie darba rezultāti noteikti liecina par to, ka šādas ražotnes ir bijušas, un ir arī izķertas šīs nelegālās ražotnes. Ir pat ne pārāk sen atrasta kādā teritorijā nereģistrēta nelegālā ražotne, kas tika konfiscēta, bet netika vēl izmantota pagaidām.''

Nozares eksperti uzsver, ka, neskaitot efektīvu tiesībsargājošo iestāžu darbu, viens no galvenajiem līdzekļiem cīņā pret nelegālajām cigaretēm ir pārdomāta nodokļu politika. Kā norāda Marita Jansone, iepriekš Latvijā vērojamais kontrabandas cigarešu izplatības pieaugums lielā mērā bijis saistīts tieši ar akcīzes nodokļa strauju palielināšanos:

''Ierosinājums no mūsu puses un arī vēlme būtu, ka, domājot arī par nodokļu politiku, šie aspekti ir jāņem vērā, un nodokļu politikai ir jābūt sabalansētai un pārdomātai. Un, ja runājam par akcīzes nodokli, tad tai būtu jābūt ilgtermiņa stratēģijai ar tiešām pārdomātu akcīzes nodokļa palielinājumu.''

Aplēses liecina - ja visas Latvijā patērētās kontrabandas cigaretes būtu legālas izcelsmes, Latvijas nodokļu ieņēmumi pieaugtu par 77 miljoniem eiro, kas, piemēram, ir divreiz vairāk nekā nākamgad veselības aprūpes nozarei valsts budžetā plānotie papildu līdzekļi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti