Par strīdu izskatīšanu atbildīgā Valsts kanceleja mierina – tā ir tikai iebaidīšanas taktika. Vēsture gan liecina, ka valsts pozīcijas šķīrējtiesās nebūt nav bijušas tik drošas.
Šogad brīdinājuši seši uzņēmumi
Kopš šā gada sākuma jau seši ārvalstu uzņēmumi izteikuši brīdinājumus valstij par iespējamu strīdu izskatīšanu starptautiskajās tiesvedībās.
Martā, no vienas puses, izpildot enerģētikas likuma grozījumus un apņemoties sadalīt uzņēmumu, bet, no otras – atsaucoties uz uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpumu un negūto peļņu no monopola, par šādu iespējamību paziņoja AS "Latvijas gāze" akcionāri – Vācijas “Uniper Rurhrgas” un Krievijas “Gazprom”. Par starptautisku tiesvedību brīdinājis arī uzņēmums “Homburg Zolitūde”, kas nevar izmantot bēdīgi slaveno augstceltni iepretim 2014.gadā sagruvušajam lielveikalam “Maxima”.
""Homburg Zolitūde" ir arī nonācis strupceļā sarunās ar Rīgas domi, ir ļoti daudz civilās tiesvedības par morālā kaitējuma atlīdzību.
Investori, kas ir 800 dažādas privātpersonas, tostarp pensionāri Nīderlandē, nezina, kā tālāk rīkoties, jo īpašums šobrīd stāv un ar viņu rīkoties šobrīd nav iespējams," sacīja "Homburg Zolitūde" pārstāve Rūta Grikmane.
"Homburg" pārstāvji maijā tikšanās reizē jau informējuši Valsts kanceleju, ka vēlas atgūt ne tikai zaudējumus, kas ieguldīti ēkas celtniecībā, bet arī negūto peļnu. Kopējā prasības summa – teju 12 miljoni eiro. Nākamais sarunu raunds ar uzņēmumu plānots septembrī.
"KVV" neizslēdz apzinātu maldināšanu
Tagad par gatavību vērsties pret valsti arbitrāžas tiesā izteicis arī “Liepājas metalurgu” pārņēmušais Ukrainas uzņēmums "KVV Group". Līdztekus pārmetumiem par priekšlaicīgu finanšu garantiju pieprasīšanu un centieniem pārņemt uzņēmumu "KVV" neizslēdz apzinātu investoru maldināšanu.
"Tas skar to apjomu un tos iekārtu parametrus, kam vajadzēja būt ražotnē un kas reāli bija ražotnē.
Uzreiz es atceros par abiem kravas celtņiem, kuriem bija jābūt piestātnē, bet kuru tur patiesībā nebija. Šādu punktu ir visai daudz.
Šī ir atsevišķa sarunas tēma, pat tēma atsevišķai preses konferencei, lai paskaidrotu, kur slēpās otras puses negodprātība," teica "KVV Group" pārstāve Nataļja Napadovska.
Krieviņš: Mērķis ir iebiedēt valsti
Kopš marta visās starptautiskajās tiesvedībās Latviju pārstāv Valsts kanceleja. Tās vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka tiesvedību piesaukšana drīzāk ir tikai draudi.
"Tās ir tīrākā veidā sabiedriskās attiecības ar mērķi iebiedēt valsti un pateikt, ka valstij tūlīt būs jāmaksā entie miljoni. Realitātē mēs nevienā tiesvedībā ne no vienas kompānijas, kas to ir izteikušas, neesam iesaistījušies. Mēs risinām sarunas ar viņiem, runājam, mēģinām saprast, vai pastāv kaut kāda iespēja miera izlīgumam, un tas ir tas ko mēs turpināsim darīt," teica Krieviņš.
Viņš uzsver – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, valsts uzkrājusi lielu pieredzi starptautiskajās tiesvedībās, tomēr izredzes sīkāk nekomentē.
Tomēr vēsturē bijuši skaļi gadījumi, kad valstij nācies maksāt uzņēmējiem. Piemēram, 2000. gadā valsts zaudēja tā sauktajā sagrieztā kuģa lietā un uzņēmumam nācās kompensēt vairāk nekā 3,5 miljonus ASV dolāru. Savukārt 2003. gadā valsts zaudēja strīdu “Latvijas gāzei” par liegumu palielināt tarifus. Rezultātā valstij no sava maka bija jāsedz 6,9 miljonu latu zaudējumi.
