Skaļi skanot „Latvijas gāzes” himnai, kuras vārdus līdzi dziedāja arī daži “Gazprom” pārstāvji, šonedēļ aizsākās, iespējams, svarīgākā akcionāru pilnsapulce. Tajā akcionāri nolēma sadalīt kompāniju, bet jau gatavojas tiesāties ar valsti.
„Vācu puse jau ir griezusies pie valdības ar pretenziju vēstuli, kas nosaka ļoti skaidru rīcību. 30 dienu laikā Latvijas valstij ir jāreaģē uz akcionāru iesniegto pretenziju, ja viņi nereaģēs, tad mūsu akcionāri patur tiesības griezties starptautiskajā arbitrāžā. „Gazprom” piezīme to arī nozīmēja, ka viņi uzskata, ka ir pārkāpts privatizācijas līgums un viņi spiestā kārtā ir spiesti par to balsot, bet viņi uzskata, ka līgums ir pārkāpts,” skaidro “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Gatavot līdzīgu vēstuli valstij uzdots arī uzņēmuma valdei. Ekonomikas ministrija pretenzijas vēl nav saņēmusi, un, vaicāts, vai var garantēt, ka Latvijas valstij nevajadzēs maksāt lielas daudzmiljonu kompensācijas, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) atbild:
„Tādas garantijas es nevaru dot. Demokrātiskā valstī jebkuram ir tiesības iesūdzēt valsti tiesā. Tas ir pamatu pamats. Skatīsimies, kādi ir argumenti un kā tiesvedība tiks vesta.”
Tas gan nav vienīgais strīds starp valsti un monopolistu. Uzņēmums aizvien nav devis tiesības “Latvenergo” izmantot tās tīklus, lai pirktu gāzi Lietuvā. „Latvijas gāze” uzsver – to nevar darīt , jo regulators nav izstrādājis vajadzīgos noteikumus.
„Nav juridiskā pamata darboties tā, kā to dara regulators, un ir tikai politiskie iemesli. Nav ne tarifi noteikti, nekas! Sākumā jāsakārto metodes un tikai tad. Nav ne tarifi noteikti, nekas jau nav noteikts! Mums vispār nav nekāda mehānisma, kā to izdarīt,” pauž Juris Savickis, “Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētājs.
Regulatorā gan uzskata, ka šie noteikumi jāizstrādā pašai “Latvijas gāzei” un šādi paziņojumi nozīmē, ka monopolists jautājumu par pieejas došanu tīkliem atkal tulko sev vajadzīgā veidā.
„Šos noteikumus ir pienākums iesniegt pašai „Latvijas gāzei”. Ja „Latvijas gāzi” kaut kas neapmierina un tā uzskata, ka jābūt savādākam regulējumam, tad „Latvijas gāze” var griezties – kas ir pilnveidojams attiecīgajos normatīvajos aktos. Tas pilnīgi noteikti nedod tiesības „Latvijas gāzei” atteikt trešajām pusēm lietot pārvades sistēmu,” skaidro Rolands Irklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs.
“Latvijas gāzē” gan uzsver – ja tā „Latvenergo” dos pieeju tīkliem pirms monopoltiesību beigām, būs pamats vēl vienai tiesvedībai.
