Aktīvs rīts sākas Liepājas teātra aktiera Edgara Pujāta un viņa drauga suņa Jēkaba ģimenē. Sportiskie liepājnieki spēlē futbolu jau no paša rīta, vēro raidījums "Ķepa uz sirds".
"Notika dzīvē tā, ka kaimiņam notika nelaime - slimība. Viņš vairs nevarēja paiet. Tad es Jēkabu sāku kopt, tad kaimiņš arī aizgāja, nomira," stāsta aktieris Edgars Pujāts. Viņš arī atceras sarunu ar kaimiņu: "Sēdējām ar kaimiņu pie glāzītes un viņš teica: "Edžu! Tu taču Jēkabu paņemsi pie sevis!" viņš, par sava drauga likteni domājot, gribēja, lai Jēkabs nokļūts labās rokās. Negribēja, lai klīst kaut kur pa pasauli vai nopotē.
Jēkabs pieņēma pārmaiņas savā dzīvē pavisam vienkārši.
"Principā kaut kā tik jocīgi kā saka - divu kungu kalps! Nu kā - divu kungu draugs! Viņš uzskatīja mani par savējo, es viņu par savējo. Te Jēkabs piedzima. Redz, viņš savu vietu zina! Pareizi, Jēkab, savu vietu apzīmē! Te viņš pavadīja visu savu bērnību, bet tūliņ parādīšu arī viņa voljēru, kur bija viņa iepriekšējās mājas," Edgars ir lepns par paša celto suņa būdu Jēkabam: "Es pats viņam būdu uztaisīju, kā nu varēdams, mācēdams pats uztaisīju būdu. Gribēju tikai pateikt, tā būda, ko redzēsiet, viņa māja, pareizi sakot, tā vēl nav pabeigta, man ir iecere no guļbaļķīšiem uztaisīt. Tā lepni! "
"Jēkab, parādi kur tev māja! Izskatīsies jau necili, bet mana māja arī vēl nav pabeigta. Nu redz, te es tā improvizēti viņam uztaisīju," atklāj Edgars Pujāts. Arī viņam pašam šī lauku sēta ir sens sapņu piepildījums, jo lauku puikam pilsētā ir grūti.
"Es pilsētā jūtos tik nervozs. Atbraucu te un man ir pie vienas kājas, ko par mani domā. Te es viņu redzu, viņš mani redz. Mēs ar Jēkabu sarunājamies un mums ir par ko parunāt - viņš lielos gados, es vidējos gados - mums ir par ko parunāt," prāto aktieris Pujāts.
Parunāšanās ar Jēkabu noder arī tad, kad uz skatuves nākas tēlot dzīvnieku. Reiz arī pašam esot nācies spēlēt suni.
"Katram sunim ir savs raksturs. Mēs bijām divi suņi. Bija tāda luga ‘’Divi forši suņi’’, es biju tas naivais, tas, kas ticis no dzīvokļa pasaulē. Un Rozenbergs bija ielas suns. Tik arī dažādi raksturi. Nezinu, vai es Jēkaba raksturu varētu nospēlēt. Tu man pamestu bumbu un es skrietu!" par profesionālo darbību stāsta aktieris Pujāts.
Arī Jēkabs varētu nospēlēt multiplikācijas filmiņas varoni. Tomēr abi kādu dienu kopā uz skatuves kopā nekāpšot.
"Nu nē! Pirmkārt, viņš noēstu mūs - visus aktierus," uzskata Edgars.
Lai gan uz skatuves Edgars Pujāts kopā ar Jēkabu nav gatavs kāpt, dzīvē Jēkabs viņam ir viss - cīņu biedrs, labākais draugs un lielākais atbalsts grūtos brīžos.
"Viņš kaut kādos baigos brīžos, kas nereti mums arī ir, ar muguras smadzenēm sajūt un pilnīgi mani saprot!" uzskata aktieris Pujāts un turpina domu:
"Lai ar kā būtu, viņš nenodos. Cilvēks var visādi, arī liekuļot aiz muguras. Suns ir tāds, kāds ir. Viņš tevi nekad nenodos līdz pēdējam."
