"Centra pamatideja ir savvaļas putnu, bet es uzsveru īpaši aizsargājamu savvaļas putnu rehabilitācija. Šajā centrā mēs pieņemsim tikai tādus putnus, kuriem nav neārstējamas traumas, vai neārstējamas slimības," pastāstīja ornitologs Uģis Bergmanis.
Kad putni veseli, tiem jānodrošina pēc iespējas vieglāka atgriešanās savvaļā, arī par to ir padomāts.
"Šis ir tā saucamais "heking" tornis. "Heking" ir metode, kad jaunos plēsīgos putnus pirms palaišanas savvaļā atradina no cilvēka, jo ir kaut kāds brīdis, kad bez cilvēka tie nevar iztikt, cilvēki viņus baro un viņi redz cilvēku, bet tas nav labi, ja putns pierod pie cilvēka, un tad ir tāda metode, ko visā pasaulē lieto. Putnus pirms palaišanas savvaļā ievieto tādā tornī, kur ir imitētas ligzdas, prom no cilvēka, lai neredz cilvēku," skaidro ornitologs Bergmanis.
Jaunatklātā centra pirmais pacients ir jūras ērglis. Tas ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns.
Pirms 30 gadiem to skaits bija tuvu nullei, bet, pateicoties putnu aizsardzības pasākumiem, Latvijā jau ir vairāk nekā 120 jūras ērgļu pāru. Spēcīgs putns un ar labu apetīti.
Ligzdās dažkārt tiek atrasti jaunie bebriņi vai klinšu ērgļa gadījumā - jaunie lapsēni, āpsēni, jenotsunīši, caunas, stirnu mazuļi, es pat vienreiz esmu klinšu ērgļa ligzdā vilcēnu atradis, tas spektrs ir ļoti plašs," iespaidos dalās ornitologs.
"Knābis ir visai bīstams, bet bīstamākas par knābi ir bīstamās. Apskatieties - riktīgs kampiens," rāda Uģis Bergmanis.
Jūras ērgļa nagos labāk nenokļūt, joki mazi, pat pirkstu var nošņāpt. Šobrīd putnu rehabilitācijas centrā atrodas divi jūras ērgļi, bet izskata ziņā abi ir diezgan atšķirīgi.
"Ja jūras ērglim ir balta aste, tas nozīmē, ka viņš ir pieaudzis putns, dzimumgatavību sasniedzis. Savukārt jaunie putni ir tādi brūni, raibi un astes nav baltas. Astes pakāpeniski kļūst baltas - kādu četru piecu gadu laikā tā kļūst balta," putna vecumu raksturo Bergmanis.
Jūras ērgļu mātītes ir krietni lielākas par tēviņiem. Kad jūras ērgļu ģimenē ir pieaugums, mātītes paliek ligzdā un sargā mazuļus un tos piesedz no saules un vēja, bet tēviņš gādā par maltītēm. Jūras ērgļi ir nometnieki un pieaugušie putni visa gada garumā uzturas ligzdas tuvumā, jaunie putni gan ir klejotāji un no ligzdas var aizlidot diezgan tālu,
bet šis jūras ērglis palidot nevarēja, tāpēc arī nonāca savvaļas putnu rehabilitācijas centrā.
"Šis putns tika atvests uz staciju jau nākamajā dienā pēc stacijas atklāšanas. Mans kolēģis Juris Jesko no "Latvijas Valsts mežiem" medījot atrada nelidojošu jūras ērgli, kurš acīmredzot bija saēdies, pārēdies nomedīto meža dzīvnieku iekšas, un tad es pāris dienas viņu paturēju badā un
tad atkal sāku barot ar nelielām līdaciņām," pastāstīja ornitologs.
Jūras ērgļi ir gaļēdāji, to iecienītākā maltīte ir zivis un ūdensputni, netiek smādēti arī bojā gājušie dzīvnieki, piemēram, nomedītie, bet šeit gan ir viena problēma. "Medījot dzīvniekus, parasti tiek izmantotas svinu saturošas lodes, un svins ir toksisks, pat ļoti neliels daudzums, pat viena skrots, viens renkulis var izraisīt nopietnus orgānu bojājumus un bojāeju," medību nodarīto ļaunumu raksturo Uģis Bergmanis.
Vācijā saindēšanas ar svinu ir galvenais šo putnu bojāejas iemesls. Šoreiz gan pie vainas pārēšanās. Dažas dienas ievērodams diētu, putns jūtas labāk un jāmēģina to palaist atpakaļ brīvībā.
"Jācer, ka viņš būs lidotājs. Novēlam viņam labu ceļa vēju. Jahū, ir lidotājs, tas ir lidotājs, urā, lai viņam veicās," priecājas Uģis, kurš jūras ērgļa meitenītei uzdāvinājis greznu gredzenu. Tagad tā lepni slīd pāri koku galotnēm, vējš spārnos un viss, kā nākas!
Diena ir izdevusies un prieka pilna.
