Renārs un Emīls dzimuši Rīgā, taču pēc vidusskolas beigšanas saprata, ka vēlas savu karjeru turpināt multimediju jomā. Gadu paņemot pauzi, Emīls pirmās zināšanas ieguva, ceļojot pa ASV un fotogrāfējot, bet Renārs, piedaloties Tautskolā Dānijā, kur apguva televīzijas un filmu producēšanu.
Taču pirmā iepazīšanās ar fotografēšanu un filmēšanu jauniešiem sākās daudz agrāk. Emīlu kameras sāka piesaistīt jau pašā pusaudžu vecuma sākumā.
"Es sāku, kad man bija ap 14. Tētis atdeva savu veco “Zenit”. Tētis agrāk bija fotogrāfs savos jaunības gados, tāpēc viņam vēl bija fotolaboratorija un tas viss. Tad es gāju un pats taisīju savas bildes. Tas pārvērtās lēnām digitālā formā un gāja vēl uz priekšu. Kad pārvācos uz Dāniju, es sapratu, ka pāriešu no foto uz video, jo tas kaut kādā veidā dzen vairāk uz priekšu," stāsta Emīls.
Pavisam citādāk filmēšanai pievērsās Renārs. Sākotnēji dzīvei bijuši pavisam citi plāni, bet tomēr nonāca tur, kur atrodas šobrīd.
"Sākumā man bija pavisam citi mērķi, es gribēju kļūt par pilotu, kad gāju vēl vidusskolā. Bet tad 12. klases sākumā uztaisīju videoklipu, kas biju domāts, lai tiktu pilotam kā ēna. Un no tā brīža tas kaut kā pavērsās, ka man sāka vairāk interesēt tieši video. Tad man radās iespēja pamācīties Dānija tieši saistībā ar to. Un no tā brīža viss mainījās, viss aizgāja vairāk vienā virzienā," atklāj Renārs.
Uzreiz ideja par sava uzņēmuma veidošana neradās. Tas notika pēc piedalīšanās Orhūsas filmu festivālā, kur jaunieši startēja ar savu īsfilmu. Tur iepazinās ar cilvēkiem, kas vēlāk piedāvāja izveidot reklāmu vietējam uzņēmumam. Tas izdevās veiksmīgi, un jaunieši saprata, ka iesāktais ir jāturpina.
Jauniešu uzņēmums nav liels. Kopā viņi ir tikai četri. Divi latvieši, viens beļģis un vietējais dānis.
Sākums, protams, nav bijis vienkāršs. Pietrūcis tehnikas, kas tika aizņemta no paziņām. Taču nav pietrūcis pats galvenais - vēlme strādāt.
"Nu, mums jau tas sākums bija diezgan interesants. Mēs bijām četri cilvēki ar nenormālu motivāciju tieši to darīt un attīstīties. Un viss sākās ar vienu kameru un vienu lēcu," stāsta jaunieši.
Šobrīd gan par tehniku nav jāuztraucas, jo uzņēmums jauniešiem nav peļņas avots. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta "BBG Films" un sevis attīstībā. Renārs un Emīls atzīst, ka abiem paškritika ir mīļa, tāpēc uzklausa katru kritiku un no tās arī mācās.
Kamēr uzņēmums ir tikai attīstības stadijā un nav peļņas avots, jaunieši paralēli strādā arī ikdienišķus studentu darbus, kā arī nemitīgi cenšas attīstīties multimediju jomā.
Jautājot, kāpēc jaunieši palika Dānijā nevis atgriezās Latvijā, tiek stāstīts, ka iemesls ir pavisam vienkāršs - Dānijā šajā jomā ir daudz mazāka konkurence un vienkārši satikt pareizos cilvēkus.
"Pilsēta maza, līdz ar to vienkārši satikt cilvēkus, it īpaši tajā jomā. Vienmēr ir tā, ka viens otru pazīst un, jo tu vairāk strādā, tu vairāk satiec vienādi domājošus cilvēkus. Un līdz ar to uzreiz paveras tās iespējas. Diezgan liels faktors ir arī samaksas līmenis Latvijā. Latvijā ir ļoti maz iespēju, bet ir ļoti daudz filmēt gribētāju," cits citu papildina jaunieši.
Bet tas nav vienīgais iemesls, jo "BBG Films" mērķis ir attīstīties Eiropas tirgū, un ar Dānijā iegūstamajiem kontaktiem tas ir daudz vieglāk nekā Latvijā.
Video un filmu veidošana ir radošs process, tāpēc nepārtraukti ir jāģenerē jaunas idejas. Tās jaunieši mēdz smelties no laba kino. Taču ne Renāram, ne Emīlam viena noteikta elka neesot. Ir ļoti daudz labu filmu un režisoru, kuru tehnikas patīk un nākotnē vēlētos izmantot kādā no saviem nākamajiem projektiem.
Jautājot, kas radošajā darbā ir augstākais mērķis, ko jaunieši vēlas sasniegt, abiem latviešiem atbilde nav tālu jāmeklē.
"Mēs gribētu nākotnē uztaisīt kādu pilnmetrāžas filmu. Bet tas ir tāds nākotnes ļoti liels projekts. Ne tuvākajā laikā tas notiks, domāju. Jā, tas ir labs mērķis, ko uzlikt sev kaut kad," saka jaunieši.
Nevar zināt, kur šis nākotnes plāns varētu tikt īstenots. Varbūt arī Latvijā, jo jaunieši neizslēdz iespēju kādreiz atgriezties mājās un darboties šeit.
