Iekšzemes autobusos velosipēds tiek vests kā bagāža un tas maksā 30% no biļetes cenas, stāsta valsts SIA „Autotransporta direkcija” pārstāvis Egons Ālers. Savukārt starptautiskajos autobusos darbojas brīvā tirgus principi: „Starptautisko autobusu īpašnieki nosaka biļetes cenu un bagāžas pārvadāšanas cenu.” Tāpēc dodoties ārpus Latvijas, vērts salīdzināt dažādu pārvadājumu firmu cenas par bagāžu.
Taču var izrādīties, ka ar samaksu vien nav gana, un velosipēds arī pašam jāiepako pārvadāšanai, noņemot tam vairākas detaļas. „Tas nozīmē to, ka jums bija jāsagatavojas. Jānopērk biļete, jāizlasa pārvadājuma noteikumi - jānoņem ritenis, jāsagriež stūre un jāiesaiņo. Tad tas būtu iesaiņots un mēs to ieliktu. Tad tas nemaisītu - citas somas nebūtu sagraizītas ar šiem asajiem priekšmetiem. Un tad mēs būtu to ielikuši iekšā starp šiem čemodāniem, lai nevienam nemaisītu,” stāsta „Ecolines” vadītājs Andris Podgornijs.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo Japiņš iesaka pārvadājumos riteni iepakot maisā vai speciālajā kastē. Problēma gan varētu raksties galapunktā, kur iepakojums var izrādīties lieks.
Situāciju varētu risināt ar velosipēdu statīviem. „Esmu tādu veidu redzējis Amerikā un Eiropā, ir bijuši autobusi aprīkoti ar velo turētājiem,” stāsta Japiņš.
„Autotransporta direkcijas” pārstāvis gan norāda, ka Latvijā aprēķini par velo turētājiem nav veikti, jo vilciens labi nosedz lielāko daļu Latvijas teritorijas. „Autobusi visdrīzākais tuvākajā laikā velosipēdus tomēr pārvadās tikai kā bagāžu,” saka Ālers.
Valsts autotransporta direkcija, slēdzot līgumus ar pārvadātājiem, var prasīt nodrošināt velo turētājus. Bet jebkuri izdevumi, kas rodas pārvadātājam un kas netiek segti no biļešu ienākumiem, gala rezultātā tiek dotēti no valsts budžeta. Tātad arī no iedzīvotāju maciņa, kuri ar divriteni neceļo.
