Kamēr Baltijas valstis pārliecinājušas NATO, ka Krievija rada draudus Baltijas drošībai, mūsu ziemeļu kaimiņš Somija šķiet daudz pašpārliecinātāks. Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai Krievija rada draudus tikai Baltijai, bet Somijai ne – Somijas aizsardzības ministrs Jusi Nīnisto atbildēja apstiprinoši:
"Mēs neuzskatām – un sakot mēs, es domāju Somiju – Somija neuztver Krieviju kā draudu mums. Protams, Krievijai ir potenciāls, bet viņiem nav vēlēšanās lietot spēku pret Somiju."
Tomēr aizsardzības ministrs atzīst, ka situācija var mainīties ļoti strauji un Somijai ir jāuzlabo savu spēku gatavība – piemēram attiecībā uz somu 230 tūkstošiem rezervistu. Dalība NATO neesot šīs valdības plānos:
"Mēs negribam, lai NATO aizslēdz durvis. Mums patīk NATO “atvērto durvju” politika. Tas der Somijas interesēm un mēs gribam saglabāt šo iespēju – potenciāli iestāties NATO nākotnē, bet šobrīd šis jautājums Somijai nav aktuāls."
Latvija savukārt būtu ieinteresēta, lai Somija iestātos NATO - atzīst diplomāti, arī bijušais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš:
"Tas radītu pilnīgi skaidru situāciju Baltijas jūras reģionā. Un no Krievijas viedokļa tā skaidrība par to, kas ir reģionā, var novērst pārpratumus Krievijas pusē un spekulācijas."
Vladimirs Putins gan ir pretējās domās – nesen viesojoties Somijā, viņš lika noprast: ja somi iestāsies NATO, tad Krievija gar Somijas robežu izvietos lielākus militāros spēkus.
Tomēr Somijas prezidents pēc tikšanās ar Putinu pieņēma ielūgumu arī no NATO – uz īpašajām vakariņām, kur parasti lūgtas vien dalībvalstis. Soms labi apzinās, ka Somiju neaizsargā NATO līguma 5.pants, kas garantē - uzbrukuma gadījumā nāks palīgā citas valstis. Somija šādā situācijā var izrādīties bez sabiedrotajiem.
Tāpēc somi – sekojot zviedru piemēram – paraksta sadarbības (ne aizsardzības) līgumus ar atsevišķām valstīm – tikko ar Apvienoto Karalisti, kas pārsteidzis pat somu parlamentāriešus, un plāno arī ar ASV. Protams, ja vien to paspēs izdarīt, pirms Dolands Tramps somus atraida, jo somi aizsardzībai tērē tikai 1,6%, bet, ja ieskaita robežsardzi – tad 1,8% no IKP un cenšas nosargāt 1300 kilometrus garu robežu ar Krieviju.
Tāpēc arī somi ir vieni no priecīgākajiem par nesen parakstīto Eiropas Savienības un NATO stratēģiskās sadarbības līgumu.
"Tomēr šīm mūsu Eiropas iniciatīvām nevajadzētu kalpot par alternatīvu sadarbībai ar NATO. Tā vietā, lai uzturētu ilūziju, ka varam turpināt vieni paši, mums ir jāpalielina mūsu vērtība kā NATO draugam," norādīja Donalds Tusks, ES Padomes prezidents.
Par spīti tam, ka starp Somiju un Zviedriju nav formāla savstarpējās aizsardzības līguma, Zviedrijas premjers izteicies – Zviedrija ir gatava aizsargāt Somiju uzbrukuma gadījumā ziemeļvalstu solidaritātes vārdā.
Tāpēc somu pašreizējā stratēģija - saglabāt neitralitāti un būt gataviem rīkoties ārkārtīgi strauji, ja situācija mainās.
