Krievija un Putins, manuprāt, meklē legālus ceļus, kā apiet 1994.gadā Budapeštā noslēgto garantijas līgumu, kas sakarā ar Ukrainas atteikšanos no kodolvalsts statusa garantē Ukrainai teritoriālo neaizskaramību, suverenitāti un nepieļauj ievest nekādu svešzemju karaspēku,” norāda Daukšts.
Politologa uzskata, ka Krievijas mēģinājumi atrast juridisku pamatojumu līguma apiešanai ir starptautisks skandāls.
Tas izraisīs ļoti negatīvu reakciju starptautiskajā sabiedrībā,” uzsver Daukšts.
Politologs norāda, ka Krievija atkārto Gruzijas scenāriju; mums nav jāuztraucas, taču ļoti rūpīgi jāseko notikumu gaitai. Daukšts skaidro, ka jebkādas bruņotas sadursmes var izraisīt no citu valstu puses sankcijas, tostarp arī ekonomiskas saistības, kas visai negatīvi var iespaidot Krievijas situāciju.
Kā iepriekš ziņots, sestdien, 1.martā Krievijas parlamenta augšpalāta, atbildot uz prezidenta Vladimira Putina lūgumu, atļāva Krievijas bruņoto spēku ievešanu Ukrainas teritorijā.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsās pie Krievijas parlamenta augšpalātas ar lūgumu atļaut Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā. Putins lūgumā bruņoto spēku izmantošana pamatota ar neordināro situāciju, kas izveidojusies Ukrainā un nepieciešamību nodrošināt Krievijas pilsoņu un Krimā izvietotā militārā kontingenta drošību.
