Par Eiropadomes vadītāju kļūst ilgadējais Polijas premjers Donalds Tusks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Bijušais Polijas premjers Donalds Tusks 1.decembrī oficiāli stājas Eiropadomes priekšsēdētāja amatā. Tajā viņš nomaina beļģi Hermanu van Rompeju, kurš kļuva par pirmo Eiropadomes priekšsēdētāju un atradās šajā amatā aizvadītos piecus gadus. Starp četrām Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām Tusks ir vienīgais, kurš nāk no bijušajām komunistiskajām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai pirms desmit gadiem.

“Dinamiskais duets” - tā Eiropas līderi nodēvēja jauno Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un augsto pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni, kad par viņu apstiprināšu tika panākts vienots lēmums. Vienošanās notika augusta beigās. Toreiz Briselē Tusks arī apsolīja, ka turpmāk publiski runās angliski, ko viņš līdz šim nav darījis.

“Atļaujiet man runāt poliski. Šī ir mana pēdējā preses konference Briselē Polijas premjerministra amatā. Tādēļ es gribētu runāt poļu valodā. Bet es varu apsolīt, ka mana pirmā preses konference decembrī, kad es stāšos jaunajā amatā būs angliski.  Es būšu simtprocentīgi gatavs,” augustā sacīja Donalds Tusks.

Ja jaunā augstā pārstāve ārlietās Mogerīni palika Itālijas ārlietu ministres krēslā gandrīz līdz pēdējai dienai pirms stāšanās jaunajā amatā, tad Tusks gandrīz uzreiz atkāpās no Polijas premjera amata, ko viņš ir ieņēmis kopš 2007.gada. Visticamāk, Tusks ir izmantojis šo laiku, lai sagatavotos jaunajam darbam un tostarp uzlabotu savu angļu valodu, kas tika minēta kā viens no viņa galvenajiem trūkumiem.

Stāšanās Eiropadomes priekšsēdētāja amatā Tuskam būs izaicinājums arī citā ziņā. Proti, viņa uzdevums būs nevis aizstāvēt Polijas intereses, bet gan meklēt kopīgus risinājumus starp bieži vien ļoti atšķirīgiem viedokļiem.

Es apzinos, ka priekšsēdētāja galvenais pienākums ir mēģināt panākt kompromisus. Es šobrīd esmu blakus īstam meistaram šajā sarežģītajā jomā.

Man ir liels gandarījums, ka esmu varējis mācīties no Hermana van Rompeja, kā strādāt, lai rastu kompromisu Eiropā,” pavēstīja jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs Tusks.

Līdzšinējais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs tiek raksturots kā kluss aizkulišu spēlētājs, kurš nemeklēja publisku atzinību un prožektoru gaismu. Tomēr viņa spēja salāgot dažādas intereses bija ļoti nozīmīga krīzes gados, atzīmē Eiropas Politikas pētījumu centra pētniece Soņa Piedrafita.

“Lēmumus Eiropadomē pieņem nevis tās priekšsēdētājs, bet gan valstu un valdību vadītāji, jo šī ir tā Eiropas Savienības organizācija, kur viņi visi ir pārstāvēti. Tādēļ es nedomāju, ka Tusks var kaut ko darīt krietni savādāk, nekā van Rompejs ir darījis līdz šim. Tomēr priekšsēdētājam ir liela loma, nosakot dienaskārtību un tematus, par kuriem notiks sarunas. Un tur savu nozīmi var spēlēt tas, cik ambiciozs viņš ir,” sacīja Soņa Piedrafita.

Tas, vai Tusks sekos van Rompeja pēdās vai mēģinās iedibināt jaunas tradīcijas, vēl nav skaidrs. Kopš atkāpšanās no Polijas premjera amata Tusks ar plašsaziņas līdzekļiem būtībā nav runājis. Tomēr, lai vai kādu vadības stilu viņš izvēlētos, viņam būs jārisina Eiropas problēmas. Dažas no tām augustā jau iezīmēja van Rompejs.

Donalds Tusks ir valstsvīrs Eiropai. Mums būs nepieciešamas visas viņa dotības un talanti, lai varētu stāties pretī izaicinājumiem, kas sagaida Eiropas Savienību tuvākajos gados.

Es redzu trīs būtiskākos: vispirms ekonomikas stagnācija; tad Ukraina un Krievija – lielākais apdraudējums mūsu kontinenta drošībai kopš Aukstā kara; un treškārt – Lielbritānijas vieta Eiropas Savienībā. Tie ir trīs jautājumi, kur būs nepieciešama nopietna Eiropadomes priekšsēdētāja iesaiste un vadība," tuvāko nākotni iezīmē aizejošais van Rompejs.

Eiropā pēdējā laikā daudz tiek runāts par nepieciešamību ieviest pārmaiņas. Daudzi cer, ka jaunā politiskā vadība Eiropas Savienības augstākajos amatos varēs dot nepieciešamo impulsu. Tomēr bez 28 valstu premjeru un prezidentu vēlmes iesaistīties nekādu progresu vai izrāvienu panākt nebūs iespējams.

Tomēr Soņa Piedrafita no Eiropas Politikas pētījumu centra cer, ka Tuska izvēle dos pozitīvu efektu.

“Es domāju, ka Eiropadomei turpmākajos gados nāks par labu tas, ka priekšsēdētājs ir no jaunās dalībvalsts, un turklāt tā ir ļoti liela un spēcīga dalībvalsts, kas vēl nav eirozonā. Tas nostāda viņu labā pozīcijā, lai varētu panākt kompromisus, salāgojot dažādas intereses. Jo dažas no viedokļu atšķirībām, kas parādījās krīzes laikā, sakņojas tajā, vai valsts ir vai nav eirozonas sastāvā. Arī starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm joprojām pastāv atšķirības. Tādēļ tas viss var palīdzēt viņam pārvarēt dažādas valstu domstarpības,” sacīja politikas pētniece Piedrafita.

Vai Eiropadomes priekšsēdētāja darbs Tuskam būs karjeras lēciens vai pensijas sākums, to rādīs laiks un tas, cik veiksmīgs viņš būs savā amatā. Bet ir skaidrs, ka ir ļoti maz amatu, kas būtu augstāki par Eiropadomes priekšsēdētāja krēslu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti