Donalds Tusks kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu apmeklēja Sīrijas bēgļu nometnes Turcijā un tikās ar valsts vadību, lai izrunātu vairākas lietas, par kurām šo līgumu joprojām kritizē un, kas neapmierina Turciju.
Turcija no savas puses Eiropas Savienībai prasa ātru bezvīzu režīma ieviešanu, Brisele to joprojām nesola.
„Migrantu plūsma uz Eiropas Savienību ir ļoti strauji kritusies,” tā, runājot ar medijiem jau pēc tikšanās ar Turcijas varu, atbildīgajiem dienestiem un apskatot bēgļu nometnes netālu no Sīrijas robežas, pauda Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, atzīstot, ka ES un Turcijas līgums, kas paredz bēgļu atpakaļuzņemšanu, darbojas.
To, ka bēgļu straumes ir jūtami sarukušas, pirms vairākām dienām apliecināja arī Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzības aģentūra „Frontex”, sakot, ka kopš līgums martā stājies spēkā, Grieķijas Lesbas salā no Turcijas krastiem nonācis teju uz pusi mazāks skaits cilvēku, bet aprīlī šis daudzums vēl vairāk krities.
Tusks arī neskopojās ar komplimentiem Turcijai, sakot, ka Ankara ir labākais piemērs pasaulē, kā izturēties pret bēgļiem.
„Tas nav tikai politisks un formāls vērtējums, bet tiešām arī manas personiskās un privātās izjūtas - Turcija šodien ir labākais piemērs visai pasaulei, kā mums būtu jāizturas pret bēgļiem. Nevienam nav tiesību norādīt, kas Turcijai būtu darāms,” izteicās Tusks.
Zināms, ka Turcija ir tā Sīrijas kaimiņvalsts, kas kopš kara sākuma ir uzņēmusi vislielāko bēgļu skaitu: saskaņā ar oficiālo statistiku – vairāk nekā divus miljonus, bet lēš, ka neoficiāli valstī varētu dzīvot vēl vairāk Sīrijas bēgļu.
Turcijas izturēšanos pret bēgļiem turpina apšaubīt starptautiskās cilvēktiesību organizācijas. Arī šoreiz tās sacījušas, ka Eiropas delegācija Turcijā būs redzējusi tikai pozitīvos piemērus.
„Human Rights Watch” izteikusies, ka Eiropas Savienības delegācijai vajadzētu pāriet robežas otrā pusē un redzēt tos tūkstošus sīriešu, kas ir iestrēguši starp dažus kilometru netālo kara zonu un Turcijas robežām, un kuriem nav iespējas doties nevienā virzienā.
Turcija ir gan izveidojusi bēgļu nometnes, gan arī ieviesusi likumus, kas ļauj sīriešu studentiem ar atvieglotiem noteikumiem iestāties augstskolās, kā arī skolās ir izveidotas divu plūsmu maiņas, lai vakaros mācības varētu apmeklēt arī sīriešu bērni, sadarbībā ar starptautiskajām palīdzības organizācijām darbojas zupas virtuves. Taču, kā savulaik Kilisā un Turcijas-Sīrijas pierobežā Gaziantepā, kurš šajās dienās ir arī Eiropas Savienības delegācija, pārliecinājās Latvijas Radio korespondente, darba tirgu Turcija sargā, tajā atrast vietu ir ļoti sarežģīti, un ir liels skaits sīriešu, kuri neuzturas cilvēku pilnajās bēgļu nometnēs, mēģina darīt gadījuma darbus, dzīvojot ļoti nabadzīgos apstākļos un mēģinot iztikt arī no iekrājumiem.
Turcija savukārt uz Eiropas Savienības pārstāvju atzinīgajiem vārdiem atbildējusi ar atgādinājumu, ka Brisele ir apsolījusi apmaiņā pret Ankaras pūliņiem ieviest bezvīzu režīmu.
Turcija sagaida, ka tas spēkā varētu stāties jau jūnijā, taču diplomātiski avoti vēsta, ka Turcija joprojām nav izpildījusi pusi no prasībām un mājas darbiem, kas veicami, lai bezvīzu režīms stāstos spēkā, un to apiet būtu radīt ļoti nevēlamu precedentu, kas aizvainotu citas valstis, kuras arī gaida šādu iespēju, to vidū, piemēram, ir arī Ukraina. Pagaidām Briseles solījuma izdarīt izņēmumu Turcijai nav.
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu iepriekš ir brīdinājis Eiropas Savienību ievērot solījumu, pretējā gadījumā Ankara pārstāšot pildīt vienošanos no savas puses.
Turcijas premjerministrs arī noraidījis iepriekš izskanējušo kritiku, ka Turcija atpakaļ uz mājām deportē arī sīriešu bēgļus, kuriem ir tiesības palikt valstī un saņemt aizsardzību. Saskaņā ar Eiropas Savienības vienošanos, Turcija sīriešus patur, bet no valsts izsūta tos cilvēkus, kam patvērums nepienākas, piemēram, migrantus no Pakistānas, Bangladešas un citām valstīm, savukārt, par katru no Grieķijas Lesbas salas atpakaļuzņemto cilvēku Eiropas Savienība no Turcijas nometnēm pie sevis atved un izmitina vienu sīrieti. Visvairāk šādu cilvēku līdz šim uzņēmusi Vācija.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir aicinājusi pie Turcijas robežas, bet Sīrijas pusē izveidot īpašas drošības zonas, kur bēgļi varētu rast patvērumu, norādot, jo drošāk cilvēki jutīsies uz savas zemes, jo mazāk viņi vēlēsies šķērsot robežu un nākt pāri uz kaimiņiem.
