Pēc Veršbova teiktā, opozicionārs daudzu oponentu acīs pēdējā laikā bija galvenais pretinieks Krievijas dalībai konfliktā Ukrainas austrumos.
NATO pārstāvis norādījis, ka vēl pirms Ņemcova slepkavības Krievijas sabiedrības atbalsts „Krievijas iebrukumam Ukrainā” samazinājās.
„Šķiet, ka [Krievijas rezidenta Vladimira] Putina mērķis ir vājināt Ukrainu un apspiest alternatīvus viedokļus Krievijā, lai nepieļautu krievu Maidana rašanos. Pēc cietsirdīgās Ņemcova slepkavības mēs redzam, ka [šī konflikta] upuri ir ne tikai Ukrainas austrumos,” sacīja Veršbovs.
„Lai gan mēs nezinām, kurš tieši izšāva, mēs saprotam, ka Ņemcovs bija demokrātijas aizstāvis un pretojās Krievijas iesaistei Ukrainas notikumos, viņš bija viens no tiem, kurus Krievijas oficiālā propaganda sauc par nodevējiem un piekto kolonu,” klāstījis NATO pārstāvis.
Jau vēstīts, ka Ņemcovs tika nošauts 27.februārī pārsimt metru attālumā no Kremļa. ASV un citas rietumvalstis aicinājušas Krieviju veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai atrastu gan nozieguma izpildītājus, gan pasūtītājus. Ņemcova līdzgaitnieki stāstīja, ka pēdējā laikā viņš strādāja pie ziņojuma, kas apliecinātu Krievijas armijas iesaistīšanos kaujās Donbasā.
Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.
