Vilciens ar saldētājvagoniem, kuros atrodas Malaizijas lidmašīnas katastrofā bojā gājušo mirstīgās atliekas, ap pusdienlaiku ieradās Ukrainas valdības kontrolētajā Harkovā. Vakar vakarā vilciens no Torezas devās uz aptuveni 60km attālo prokremlisko separātistu kontrolēto Doņecku, no kurienes vēlā ap pulksten trijiem naktī izbrauca uz 300 km attālumā esošo Harkovu.
Paredzēts, ka pēc tam mirstīgās atliekas tiks nogādātas uz Amsterdamu ar Nīderlandes militāro transporta lidmašīnu „C130 Hercules”. Par to pirmdien paziņoja Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks, norādot, ka par mirstīgo atlieku pārvešanu panākta vienošanās ar pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas premjerministru Aleksandru Borodaju. Malaizijas valstspiederīgo, kopumā 43, mirstīgās atliekas no Amsterdamas tiks nogādātas Malaizijā.
Vēlu vakarā separātisti Malaizijas izmeklētājiem nodeva arī abus lidojuma datu ierakstītājus jeb tā dēvētās „melnās kastes”. Malaizijas ekspertu komanda un separātistu grupējuma pārstāvji parakstīja protokolu un pēc tam kastes tika nodotas ekspertu rīcībā. Viena no kastēm satur pilotu sarunu ierakstus, bet otra - visus lidojuma datus. Tie ļaus noteikt precīzu katastrofas laiku, lidmašīnas augstumu un atrašanās vietu. Bet pilotu sarunu ierakstu varētu sniegt pavedienus par to, kas bija katastrofas iemesls.
Malaizijas valdības īpašajam pārstāvis, pulkvedis Mohdams Sakri, saņemot lidojuma datu ierakstītājus norādīja, ka „uz "melnajām kastēm" ir nebūtiski bojājumi, tomēr vizuāli iejaukšanās pēdas nav redzamas.”
„Protams, mūsu prioritāte, pirmām kārtām, ir nogādāt cilvēku mirstīgās atliekas uz Amsterdamu. Otrā prioritāte ir „melnā kaste” un treškārt - katastrofas vieta,” sacīja Sakri.
Separātisti arī solījuši, ka starptautiskajiem izmeklētājiem tiks garantēta droša piekļuve lidmašīnas nogāšanās vietai. Tomēr Malaizijas premjers uzsvēris, ka vienošanās ir, taču vēl sperami vairāki soļi, lai to uzskatītu par izpildītu.
„Melno kastu” nodošana sekoja dažas stundas pēc tam, kad ANO Drošības padome sanāksmē Ņujorkā pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja pilnīgas pieejas avārijas vietai nemiernieku kontrolētajos Ukrainas austrumos nodrošināšanu. Dokumentu atbalstīja visas 15 ANO Drošības padomes dalībvalstis, ieskaitot Krieviju. Tomēr šādu vienprātību izdevās panākt tikai pēc tam, kad tika izpildīta Maskavas prasība no rezolūcijas teksta izņemt frāzi par to, ka lidmašīna tika „notriekta”, to nomainot ar - lidmašīna „nokrita” nezināmu iemeslu dēļ. Kremlim tomēr nācās pieņemt, ka tekstā minēti bruņotie grupējumi.
Krievija turpina apstrīdēt apsūdzības pret separātistiem par lidmašīna notriekšanu, izplatījusi apgalvojumus, ka Malaizijas lidaparāta tuvumā bijušas Ukrainas kara lidmašīnas. Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins paziņoja, ka atbildes par notikumiem būs jāsniedz Ukrainai: „Krievija ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu objektīvas starptautiskas izmeklēšanas rīkošanai. Krievijas militārās un citas amatpersonas jau saņēmušas nepieciešamās instrukcijas.”
Bet ASV vēstniece ANO Samanta Pauere pieprasīja Maskavu rīkoties izlēmīgi, lai sāktos aktīva izmeklēšana:
„Mēs atzinīgi vērtējam Krievijas atbalstu šodienas rezolūcijai. Bet tā nebūtu bijusi nepieciešama, ja Krievija būtu izmantojusi savu ietekmi uz separātistiem jau ceturtdien, piespiežot viņus nolikt ieročus un atstāt katastrofas vietu starptautisko ekspertu pārziņā.”
Rezolūcijas izstrādi uzņēmās Austrālija, kas katastrofā zaudēja 28 pilsoņus. Valsts ārlietu ministrei Džūlijai Bišopai sanāksmē bija sakāmi skarbi vārdi, paziņojot, ka avārijas vietā notiek „ārkārtīgi pārkāpumi”:
„Tas ir nicināmi, ka netiek sniegta pieeja katastrofas vietai. Tas ir apvainojums upuriem un viņu ģimenēm. Visām valstīm, bruņotajiem grupējumiem, visiem ir jāsadarbojas ar izmeklētājiem.”
Arī Austrālijas premjers Tonijs Ebots otrdien apsūdzēja separātistus par to, ka notikuma vietā „masveida mērogā” tiek viltoti pierādījumi.
