Pēc skaita septītā Ukrainas un Lietuvas prezidentu apspriede Kijevā vainagojusies ar būtiskiem lēmumiem, vēl vairāk nostiprinot Lietuvas palīdzību Ukrainai.
Kā uzsvēra Ukrainas prezidents Petro Porošenko – panākta vienošanās par konkrētu bruņojuma elementu piegādi no Lietuvas Ukrainai, turklāt Lietuvā tiks organizētas Ukrainas karavīru mācības, kā arī paplašināta ievainoto ukraiņu karavīru ārstēšanas un rehabilitācijas programma.
Informāciju par minēto bruņojumu Porošenko nekomentēja, bet Grībauskaite uzsvēra, ka ne visi palīdzības aspekti ir publiski apspriežami. Lietuvas prezidente līdz šim bijusi viena no aktīvākajām ES valstu amatpersonām, kas atklāti atbalstījusi Ukrainu un sevišķi asi kritizējusi Krieviju - pat nosaukusi to par teroristisku valsti.
Mūsu cilvēki atbalsta jūsu valsts cīņu par izdzīvošanu, identitāti un valstiskumu. Es personīgi esmu nopietni iesaistījusies notiekošajā un ļoti atbalstu Ukrainu un ukraiņu tautu viņu cīņā par brīvību, mieru un labklājību. Tautai es novēlu vienmēr saglabāt to drosmi, kas bija Maidanā, un lai politiķi strādātu tautas interesēs, nevis atsevišķu politisko grupu interesēs,” norāda Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien arī paziņoja, ka ir izstrādāts sešu gadu plāns kritēriju izpildei dalībai NATO un ES. Seši gadi gan esot minimālais laiks, un tiek pieļauts, ka nepieciešamās reformas, lai valsts pārvaldes un militāro sistēmu pieskaņotu Rietumu standartiem, var prasīt krietni vairāk laika. Porošenko uzsvēra, ka galīgais lēmums par dalību NATO, ja līdz tam politiķi nonāks, noteikti tiks nodots balsošanai referendumā.
Tas paziņots neilgi pēc tam, kad jaunās Ukrainas valdības koalīcijas līgumā tika ietverts punkts par līdzšinējās neitralitātes politikas pārtraukšanu, par mērķi izvirzot dalību Ziemeļatlantiskajā aliansē. Krievijas augstākās amatpersonas iepriekš pieprasīja NATO garantijas, ka Ukraina nekad nekļūs par tās dalībvalsti.
Taču NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušonedēļ vizītes laikā Rīgā uzsvēra, ka šāda Krievijas nostāja nav pieņemama, jo tā ignorē Ukrainas brīvo gribu izvēlēties pašai savu politisko kursu.
