Krievija ir viena no piecām Otrā pasaules kara uzvarētājvalstīm ar izšķirošām veto tiesībām jautājumos, ko izskata ANO Drošības padome. Formāli Krievija noraidīja rezolūciju, pamatojot to ar iebildumiem pret britu ierosināto formulējumu.
Pirmdien ārkārtas Drošības padomi sasauc Lietuva, kura šobrīd ir tā dēvētā nepermanentā padomes locekle. Šīs tiesības rotē starp dažādām valstīm.
Lai gan Krievija, visticamāk, turpinās bloķēt sev neērtos ierosinājumus, eksperti norāda, ka Ukraina pamatoti cer uz starptautiskās diplomātijas izmantošanu.
Baltijas valstu pieredze liecina, ka tas ir efektīvs līdzeklis, formējot starptautiskās sabiedrības viedokli.
„Atklāti sakot, visā pasaulē un visām pasaules valstīm gan nav gluži skaidrs, kas notiek Ukrainā. Jau, piemēram, tajā pašā Eiropas Savienībā 28 valstu vidū ir tādas, kas uzskata, ka tā aina nav tikai balta un melna, lai gan tā ir. Šī jautājuma arvien lielāka aktivizēšana ir sabiedroto meklēšana un nostiprināšana. Bezgala svarīgi Ukrainai,” norāda politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žanete Ozoliņa.
Kremlis pat neslēpj, ka vēlas piespiest oficiālo Kijevu uz sarunām sev izdevīgā formātā.
Ukrainas mierīgo iedzīvotāju ciešanām vēršoties lielākām, pieaug arī sociālā spriedze ieilgušā konflikta mocītajā valstī. Līdz ar to aug spiediens uz ukraiņu valdību.
Tikmēr Krievijas atbalstītie separātisti ieguvuši izdevīgas pozīcijas savai militārajai ekspansijai. „Tiem ļaudīm, kas to dara, jāzina, ka nav nekādu citu veidu šādu konfliktu risināšanai, kā vien miera sarunas un politiski līdzekļi,” pauda Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pašreizējā situācijā Kremlis šādās sarunās viegli varētu gūt virsroku. Turklāt, līdzīgi kā ar Minskas sarunās panākto, galu galā vienošanās varētu izrādīties saistoša tikai pašai Ukrainai.
Reaģējot uz notikumiem Mariupolē, Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks atkal pieminējis starptautisko krimināltiesu Hāgā.
Tā varētu būt agrīna norāde, ka Ukraina apsver iespēju cīņu formulēt kā karadarbību.
Līdz šim cīņa ar Krievijas atbalstītajiem karotājiem notika pretterorisma operācijas ietvaros. „Šos bastardus būs jātiesā Hāgā! (..) Tas bija teroristu uzbrukums, Ukrainas mierīgo iedzīvotāju slepkavība,” sacīja Jaceņuks.
Austrumukraina nav vienīgā fronte, kurā jācīnās oficiālajai Kijevai. Otru fronti veido starptautiskā politiskā arēna, kur par principiem svarīgākas nereti izrādās atsevišķu valstu intereses. Bet šajā labirintā Krievija ir bīstams pretinieks.
