Krievija parādu restrukturizācijā gan nepiedalīsies un decembrī pieprasīs pilnā apmērā atmaksāt trīs miljardu dolāru parādu. Lai apspriestu valsts ekonomisko situāciju un bruņoto konfliktu Donbasā, ceturtdien vizītē Briselē ieradās Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Saskaņā ar Ukrainas Finanšu ministrijas paziņoto, vienošanās ar īpaši izveidoto kreditoru komiteju paredz piektās daļas parāda norakstīšanu, kas tā kopējo apjomu samazinās „par apmēram 3,6 miljardiem ASV dolāru (3,2 miljardiem eiro).” Vienošanās arī paredz valdības obligāciju atmaksas termiņu pagarināt par četriem gadiem
Kreditoru komitejā ietilpa ASV investīciju milzis „Franklin Templeton” un trīs citas kompānijas, kas Ukrainai aizdevušas gandrīz pusi no 19 miljardu dolāru lielā valsts parāda.
Smagas sarunas ilga piecus mēnešus, un pret kreditoriem spiedienu vērsa arī Starptautiskais Valūtas fonds un ASV, lai Kijevai vairs nebūtu jāvēršas pēc Krievijas palīdzības. Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarda vienošanos jau apsveikusi, norādot, ka tā „palīdzēs atjaunot parāda ilgstpēju,” un ir saskaņā ar fonda 40 miljardu dolāru palīdzības programmu Ukrainai.
Maskavā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs tikmēr paziņoja, ka Krievija nepiedalīsies Ukrainas parādu resturkurizācijā un pieprasīs trīs miljardu dolāru parāda atmaksu, līdzko termiņš pienāks decembrī. Šo aizdevumu Krievija izsniedza Ukrainai, kad pie varas vēl bija bijušais prezidents Viktors Janukovičs.
Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks valdības sēdē savukārt paziņoja, ka „defolts, ko gaidīja [Ukrainas] ienaidnieks, nenotika,” un Maskavai pieprasīja pieņemt restrukturizācijas nosacījumus.
„Krievijas Federācija nepievienojās kreditoru komitejai. Šī iemesla dēļ Ukraina oficiāli paziņo, ka Krievija nekādos apstākļos nesaņems nosacījumus, kas ir labāki nekā tie, kurus saņēmuši citi kreditori. Tas ir viņu lēmums. Pieņemiet mūsu nosacījumus, jo labākus jūs nekad nedabūsit!” teica Jaceņuks.
Ukrainas ekonomiskā situācija strauji pasliktinājusies, kopš sākās bruņotais konflikts valsts austrumos. Ceturtdien Porošenko ieradās vizītē Briselē, kur tikās ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, lai apspriestu Minskas vienošanos izpildi un iespējas atrisināt konfliktu. Porošenko norādīja, ka viņam ir regulāras telefonsarunas ar Vācijas, Francijas un Krievijas līderiem. Viņš arī uzsvēra, ka ir jāizpilda februāri noslēgtā tā dēvētā Minskas otrā vienošanās. „Vēlos uzsvērt - nav un nebūs nekādas vienošanās „Minska-3.” Mums ir Minskas vienošanos kopums, kas ir apjomīgs un komplekss. Un vienīgais, ko ir nepieciešams izdarīt, lai Ukrainā būtu miers - šīs vienošanās ir jāpilda,” teica Porošenko.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers aicināja spert konkrētus soļus konflikta izbeigšanai. „Es vēlētos vēlreiz aicināt abas puses pilnā apmērā izpildīt Minskas vienošanās. Un es pirmkārt vēršos pie Krievijas, jo neizskatās, ka Krievijas puse izpildītu pienākumus, kas tai būtu jāuzņemas.”
Rietumvalstis un Kijeva apsūdz Maskavu par prokremlisko kaujinieku apbruņošanu un tiešu atbalstīšanu, ko Krievija noliedz. Kijeva ceturtdien paziņoja, ka valsts austrumos diennakts laikā dzīvību zaudējuši septiņi karavīri.
