Par spīti karam, Ukrainas ekonomikas izaugsme pēc dramatiskā krituma 2022. gadā turpinās. Ukrainas Nacionālā banka prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad pieaugs par 3,6%.

Nodokļu ieņēmumi ir lielāki, nekā plānots, un arī algas un pensijas izdodas izmaksāt laikā. Atkopjas arī Ukrainas eksports, kura lielāko daļu sastāda pārtika. Par Ukrainas ekonomiku pagājušajā nedēļā nedaudz tika runāts arī Minhenes drošības konferences laikā, kurā piedalījās Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

"Labās ziņas ir tās, ka mēs atgriežamies pie pirmskara rādītājiem galvenajās eksporta nozarēs – lauksaimniecībā, tērauda eksportā. Un citu produktu grupās mēs sākam vai atsākam eksportu," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ir virkne lietu, pie kā jāstrādā ekonomiskās situācijās uzlabošanai. Ministrs skaidroja, ka valstij jāturpina dažādot un paplašināt importa un eksporta ceļus.

Savukārt darbaspēka jautājumā ir jārisina problēmas ar mājokļiem, lai tie, kas aizbraukuši, varētu atgriezties. Ienākumus ierobežo arī ārvalstu uzņēmumu atturība investēt valstī, kurā plosās karš, lai gan esot daži uzņēmumi, kas investīcijas pat audzējot.

"Esmu ļoti pateicīgs visiem uzņēmējiem un starptautiskajām kompānijām, kas bija Ukrainā pirms kara un joprojām strādā Ukrainā. Un dažas no kompānijām pat palielina investīcijas Ukrainā, mūsu infrastruktūrā, projektos. Tās atveras un arī paplašinās," teica Kubrakovs.

Problēmas aizvien sagādā arī strīds ar poļiem, kas turpina protestus uz robežas ar Ukrainu vēlmē neielaist ukraiņu kravas.

Puses šeit joprojām strādājot pie risinājumiem, bet, kamēr to nav, Ukrainai tas nozīmē zaudējumus. Izdevums "Forbes" vēsta, ka, reaģējot uz robežas blokādi, Ukraina varētu ierobežot vai aizliegt valstī importēt Polijas piena produktus un augļus.

Ukrainas ekonomika turpinājusi atkopties, pateicoties ne tikai uzņēmēju un iedzīvotāju augstajai pielāgošanās spējai kara apstākļiem, bet arī saudzējošajai fiskālajai politikai, ko atbalsta plašs starptautisks finansējums.

Starptautiskais Valūtas fonds novērtējis, ka šim gadam Ukrainas finanšu vajadzības sasniegs 41 miljardu ASV dolāru. Skaidrs, ka ārvalstu palīdzība joprojām ir kritiski svarīga. Ukraina vērš uzmanību uz to, ka privātā sektora atveseļošana ir valdības galvenā prioritāte un tam vien šogad būšot nepieciešami 5,8 miljardi ASV dolāru.

Kā intervijā Latvijas Radio Minhenē notiekošās drošības konferences laikā atzina Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Ukrainas ekonomisko situāciju ir izdevies kaut kādā ziņā stabilizēt, taču saglabājas lieli izaicinājumi, tādēļ būtisks ir arī Eiropas Savienības atbalsts.

"Kopš kara sākuma ES kopā ar dalībvalstīm un Eiropas finanšu institūcijām ir sniegusi atbalstu 88 miljardu eiro apmērā. Un tagad panākta vienošanās par Ukrainas atbalsta programmu 50 miljardu eiro apmērā tuvākajiem četriem gadiem. Mēs turpinām atbalstīt arī Ukrainas ekonomiku, tai skaitā liberalizējot pieeju ES tirgum Ukrainas eksportētājiem," sacīja Dombrovskis.

Savu artavu līdz šim devis arī Starptautiskais Valūtas fonds. Taču būtiski ir, lai par atbalstu vienojas arī ASV Kongress, kas joprojām nav pieņēmis lēmumu par 60 miljardu ASV dolāru vērto palīdzību.

Aģentūra "Bloomberg" vēstīja, ka Ukraina jau izstrādā plānu, kas palīdzēs iegūt nepieciešamos līdzekļus un segt budžeta deficītu gadījumā, ja finansiālā palīdzība no ASV netiks saņemta; viens no plāna punktiem paredz nodokļu celšanu.

Tāpat aktuāls jautājums finansējuma nodrošināšanā no ārpuses joprojām ir iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas ekonomikas atbalstam.