Pirmdienas sanāksmē tiks spriests, kā Eiropas Savienībai būtu jāatiecas pret eksportu no Krimas, nenodarot kaitējumu vietējiem ražotājiem, taču vienlaicīgi neatzīstot arī Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.
Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietu un drošības jautājumos Ketrīnas Eštones vadībā 28 valstu ārlietu ministri 23.jūnijā galvenokārt plānojuši apspriest situāciju Ukrainā.
Sagaidāms, ka ārlietu padome pieņems ziņojumu par stāvokli Ukrainā, kā arī lēmumu par Kopējās Drošības un aizsardzības politikas misiju Ukrainā, kuras mērķis būtu atbalstīt reformas drošības sektorā.
Eiropas Savienības diplomāti ir pārliecināti, ka šāda misija palīdzētu ukraiņu tautai atgūt uzticību gandrīz 200 000 cilvēku lielajiem policijas spēkiem. Daudzu dalībvalstu pārstāvji ir pauduši vēlmi Eiropas Savienības civilo misiju ievest Ukrainā vēl pirms šī gada augustā beigsies Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas misijas mandāts šajā valstī.
Paralēli situācijai Ukrainā ministri plānojuši apspriest arī situāciju kara pārņemtajā Sīrijā, drošību Lībijā un nemierus Irākā.
