Tikmēr desmitiem cilvēku ievainoti Krievijas atbalstītāju demonstrācijās, kas uzliesmojušas Ukrainas pilsētā Harkovā.
Vienbalsīgi! Krievijas Parlamenta augšpalāta devusi atļauju Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot karaspēku Krimā.
Vairāki no deputātiem kāpjot tribīnē uzsvēra, ka nevajag tērēt laiku, ka viss jau ir skaidrs, ka varu Ukrainā rupji ir sagrābuši fašisti, barbari, kuri saņemt atbalstu no Rietumiem.
Krievijas puse jau solīja, ka neatstās bez ievērības Krimas premjerministra Sergeja Aksenova lūgumu pēc palīdzības iedibināt kārtību Krimas teritorijā.
Krimā, kā ziņo vietējā vara, jau ir atjaunots citur valstī izformētās milicijas specvienības „Berkut” darbība, pussalas svarīgāko objektus apsargājot Krievijas Melnās jūras flotes karavīri un, pēc Ukrainas aizsardzības ministrijas ziņām, Krievija jau tagad savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru un ievedusi ap 30 bruņu transportieru, kas ir rupjš savulaik noslēgto līgumu pārkāpums.
Putina aicinājums ļaut izmantot spēku ir raisījis trauksmi arī pasaulē. Pirmie reaģējuši vēstures, politikas eksperti, žurnālisti, inteliģences pārstāvji un arī atsevišķi politiķi, interneta sociālās saziņas tīmekļos norādot, ka Ukrainas okupācija ir sākusies, aicinot starptautisko sabiedrību un organizācijas nekavējoši iejaukties „Pasaule, lūdzu apstādini Putinu!” sociālas saziņas vietnē „Twitter” aicina Ukrainas „Eiromaidana” dalībnieki.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādījis, ka atklāta, neizprovocēta Krievijas bruņoto spēku iejaukšanās Krimā starptautiskajai sabiedrībai ir jānosoda kā agresija.
Situācija, kā tā attīstījusies pēdējo stundu laikā, sevišķi Krievijas Federācijas padomes lēmums atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā Krimā, manuprāt, ir starptautisko tiesību normu pārkāpums," norāda ministrs, minot Krievijas, Lielbritānijas, ASV un Ukrainas 1994.gada līgumu, kas garantē Ukrainas teritoriālo integritāti un nosodot līguma pārkāpšanu.
"Tas nekādā veidā neveicina stabilitāti reģionā," uzsver Rinkēvičs. "Domāju, ka tas atstās ļoti nopietnas sekas uz Eiropas Savienības - Krievijas, NATO - Krievijas attiecībām."
Šis nav veids, kā civilizētajā pasaulē 21.gadsimtā risina konfliktus. Ukrainā ir izlijis pietiekami daudz asiņu, lai apstātos un pārdomātu, kā tālāk risināt jautājumus, nevis sacenstos ar bruņotu spēku un to izmantotu pret otru valsti,” Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedokli citē prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
„Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti. Mēs uzskatām, ka jānovērš jebkuri soļi, kas var veicināt Ukrainas sabiedrības šķelšanu vai valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu,” norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, skaidrojot, ka Ukrainai šobrīd nevajadzētu ļauties dažāda veida provokācijām, bet starptautiskai sabiedrībai aktīvi jāpauž stingrs atbalsts Ukrainai.
Āboltiņa pauž cerību, ka Ukrainā situācija nenonāks līdz atklātam bruņotam konfliktam, kurā ciestu daudz nevainīgu cilvēku.
„Tagad galvenais uzdevums ir vienotība, miers un aicinājums celt kopīgu valsti gan labā, gan kreisā krasta ukraiņiem, neiekrist uz provokācijām, propagandu, manipulācijām un Krievijas informācijas līdzekļos izplatītajiem meliem,” Ukrainas uzdevumus skaidro Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
Krievija veic militāru intervenci Krimā un vēlas pussalā izveidot prokrievisku marionešu pusvalsti, tā paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Ārkārtas sanāksmei gatavojas Eiropas Savienības ārlietu ministri, kas notiks tuvākajās dienās.
Tikmēr desmitiem cilvēku ievainoti Krievijas atbalstītāju demonstrācijās, kas uzliesmojušas Ukrainas austrumu pilsētā Harkovā. Protestos pulcējušies ap 20 000 cilvēku, ieņemta pašvaldības ēka, kurai izsisti logi, cilvēki metuši akmeņus un granātas, taču nav ziņu, no kā rokām tās lidojušas.
ASV prezidents Baraks Obama līdz šim brīdinājis Krieviju neveikt militāru iebrukumu Krimā, pretējā gadījumā tā par šo soli samaksās, tiesa gan, neprecizējot, kādā veidā ASV būtu gatava atbildēt uz šo agresiju.
