Par to, kāds pašreizējā situācijā ir britu valdības vēstījums Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem un tur strādājošajiem uzņēmējiem, vaicājām Apvienotās Karalistes vēstniecei Latvijā Sārai Koulijai.
Neviena interesēs nav garš šķiršanās process
Latvijas Radio: “Brexit'' sarunu sākums ir liels notikums, un priekšā stāv patiesi apjomīgs sarunu process. Kā jūs uz to skatāties – vai tas ir liels notikums ar lielām cerībām, vai arī ar bažām un neskaidrību?
Sāra Koulija: Protams, Lisabonas līguma 50. punkta iedarbināšana, kas uzsāk mūsu aiziešanu no ES, ir liela diena. Premjerministre Terēza Meja savā vēstulē ES ir skaidri pateikusi, ka vēlas, lai šīs sarunas būtu ļoti konstruktīvas un abas puses šim procesam pieietu ar patiesu vēlmi sadarboties. Apvienotā Karaliste šim procesam pieiet ļoti pozitīvi, un arī [Eiropadomes] prezidenta Donalda Tuska reakcija ir tikpat konstruktīva un pozitīva.
Mums nekādā gadījumā nav nodomu jebkādā veidā nodarīt ļaunumu ES, jo mēs paliekam ļoti cieši ES partneri un sabiedrotie.
Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība turpina būt spēcīga un turpina plaukt gan sarunu procesā, gan pēc tā.
Pēdējo dienu laikā ir izskanējušas ziņas, ka Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs novilkt savas sarkanās līnijas. Ir bijuši paziņojumi, ka EP varētu mēģināt apstrīdēt gandrīz jebkuru jautājumu, cik vien tas ir iespējams, lai pārliecinātos, ka tiek sasniegts labākais rezultāts. Vai jūs tajā saskatāt kādu apdraudējumu, jo, būsim atklāti, ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vēlas, lai šis process būtu neglīts un garš.
Manuprāt, vairums cilvēku tomēr apzinās, ka abu pušu interesēs ir nodrošināt to, ka šis sarunu process ir konstruktīvs.
Līguma 50. punkts atļauj mums sarunas pabeigt divu gadu laikā, un mēs esam pārliecināti, ka atvēlētajā laikā mēs to paveiksim.
Mūsuprāt, neviena interesēs nav, lai šis process ieilgtu. Protams, tuvākajās dienās, nedēļās un mēnešos, sarunām sākoties, mēs dzirdēsim ne vienu vien paziņojumu. Taču kopumā abu pušu apņemšanās ir panākt, ka sarunas ir konstruktīvas un pozitīvas un tiek noslēgts abām pusēm izdevīgs līgums.
Pirms dažiem mēnešiem bija jautājumi par britu valdības spējām piesaistīt pietiekami daudz ekspertu, lai tiktu galā ar šīm apjomīgajām sarunām. Vai jūs varat komentēt, kāds pašlaik ir sasniegtais progress?
Kopš referenduma pagājušā gada jūnijā ir pagājuši deviņi mēneši. Šajā laikā visi valdības departamenti ir ļoti smagi strādājuši pie tā, lai analizētu, kādas būs sekas mūsu aiziešanai no ES. Ir padarīts milzīgs darbs un izveidota lieliska sarunvedēju komanda. Tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par savu gatavību uzsākt sarunas.
Lielbritānijā dzīvojošo latviešu dzīvē nekas šobrīd nemainās
Latviešu kopienā Lielbritānijā ir izskanējušas gan bažas, gan šaubas par to, kāds būs tur dzīvojošo latviešu liktenis. Kāds būtu jūsu vēstījums viņiem attiecībā uz viņu turpmāko statusu un vai kādas pārmaiņas ir gaidāmas tām personām, kas uz Lielbritāniju plāno pārcelties tuvāko divu gadu laikā?
Lielbritānija ļoti labi saprot, ka šis ir ļoti nozīmīgs jautājums visiem tiem latviešiem, kuri dzīvo, strādā, studē vai ceļo uz Lielbritāniju. Protams, tas pats attiecas arī uz citu tautību pārstāvjiem. Mēs vēlamies dot cilvēkiem šo skaidrību cik vien ātri iespējams. Mēs vēlējāmies to jau tagad, taču tas nebija iespējams. Taču, sarunām sākoties, mēs ceram, ka ES piekritīs drīzumā pieņemt šajā jautājumā galīgo lēmumu. Mūsu galvenā prioritāte ir nodrošināt cilvēkiem skaidrību.
Līdz dienai, kad Apvienotā Karaliste tiešām pametīs ES, nevienam latvietim vai citas valsts pārstāvim nekādas pārmaiņas nav gaidāmas. Lielbritānijai joprojām ir aktuālas visas līgumos noteiktās tiesības un saistības, un 50. panta iedarbināšana nenozīmē nekādas tūlītējas pārmaiņas.
Taču mēs ļoti augstu vērtējam šīs bažas un esam apņēmības pilni tās atrisināt, cik ātri iespējams.
Vēlamies plašu tirdzniecības līgumu ar ES
Otrs jautājums ir saistīts ar ekonomisko sadarbību. Ir divi atšķirīgi viedokļi par to, kad un kā noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu starp Lielbritāniju un ES – vai nu to darīt sarunu laikā, vai nu pēc tām. Kurš risinājums būtu vēlamāks Lielbritānijai, un kā tas varētu ietekmēt tos latviešu uzņēmējus, kuri sadarbojas ar Lielbritāniju?
Līdzīgi kā mēs vēlamies skaidrību Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, mēs vēlamies skaidrību arī uzņēmējiem. Mēs saprotam, ka tā ir nepieciešamība, lai varētu plānot nākotni.
Mēs tiešām vēlamies plašu un ambiciozu brīvās tirdzniecības līgumu ar ES.
Mēģinot noslēgt citus tirdzniecības līgumus, sarunu process ir ļoti ilgs, jo tiek mēģināts apvienot divas dažādas tirdzniecības sistēmas.
Mūsu gadījumā milzīga priekšrocība ir tā, ka Eiropas un Lielbritānijas sistēmas ir identiskas. Mums ir tas pats regulējošais ietvars, mums ir saistoši tie paši likumi.
Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka šo līgumu izdosies noslēgt daudz ātrāk, jo nekas nemainīsies līdz pat brīdim, kamēr mēs pametīsim ES. Lielbritānijai ir ļoti svarīgi sniegt uzņēmējiem skaidrību par nākotni, pat ja panāktās vienošanās ieviešana dzīvē var aizņemt vairāk nekā divus gadus.
Nav īstais laiks Skotijas referendumam
Protams, svarīgs ir arī drošības jautājums. Britu valdība no savas puses ir skaidri pateikusi, ka visas drošības saistības joprojām paliek spēkā un nekas nemainīsies.
Drošības jautājums, protams, ir milzīgi svarīgs gan Apvienotajai Karalistei, gan ES. Pirms nedēļas mēs redzējām briesmīgos uzbrukumus Vestminsterā. ES iekšienē mēs esam partneri un sabiedrotie cīņā pret terorismu un arī plašākos drošības un aizsardzības jautājumos. Tas pilnīgi noteikti nemainīsies. Tāpēc mēs ceram, ka ar ES izdosies panākt vienošanos, kas ļaus šai ciešajai sadarbībai turpināties.
Es gribētu jautāt arī par politisko situāciju Apvienotās Karalistes iekšienē. Ziemeļīrijai un Skotijai ir savas prasības. Kā šīs lietas varētu ietekmēt kopējo sarunu procesu?
Britu valdība izstāšanās sarunās pārstāvēs visu Apvienoto Karalisti – Ziemeļīriju, Skotiju, Velsu un Angliju. Mēs ļoti cieši konsultēsimies ar autonomajām valdībām, un Londonas pozīcija atspoguļos visu reģionu viedokli.
Runājot par Skotijas prasību sarīkot otru neatkarības referendumu, britu valdība ir skaidri pateikusi, ka pašlaik nav īstais laiks rīkot šādu referendumu.
Šis ir brīdis, kad reģioniem ir jāapvienojas un jāaizstāv vienota Apvienotās Karalistes pozīcija visu iedzīvotāju interesēs. Tieši to britu valdība darīs.
Šogad mēs gaidām arī lielas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Vai, jūsuprāt, šīs vēlēšanas var atstāt kādu iespaidu uz kopējo izstāšanās sarunu procesu?
Skatoties uz pēdējo pāris gadu notikumiem, ir jābūt ļoti drosmīgam, lai vispār kaut ko prognozētu, tāpēc es atturēšos prognozēt jebkādu vēlēšanu iznākumu. Protams, situācija ES un pasaulē mainīsies. Taču pamatprincipi, uz kuriem sarunu procesā balstīsies britu valdība, nemainīsies. Tad, kad tuvāko dažu nedēļu vai mēnešu laikā arī ES būs noformulējusi savas vadlīnijas, es nedomāju, ka arī tās mainīsies pēc valdības maiņas atsevišķās dalībvalstīs.
Vai tomēr ir kaut kas, kas spētu mainīt britu nostāju “Brexit” jautājumā?
Vēl viena referenduma par “Brexit” nebūs.
Britu pilsoņi ir pauduši savu viedokli un nobalsojuši par izstāšanos no ES. Valdības mērķis un vēlme ir sekot britu iedzīvotāju viedoklim. Tāpēc mēs izstāsimies no ES.
