Ziņas vieglajā valodā 15. janvārī.
Autora ziņas
Izraēla – nepilnus deviņus miljonus iedzīvotāju lielā valsts kļuvusi par pasaulē ietekmīgu un Tuvo Austrumu reģionā faktiski dominējošu spēlētāju militāri, ekonomiski un politiski. Šī valsts šogad atzīmē savu 75. izveidošanas gadadienu, lai arī tās vēsture ir tūkstošiem gadu sena un dažādu līkloču pārpilna. Ceļojumā uz Izraēlu veda Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Par Dienvidaustrumāzijas valsti Malaiziju var secināt daudzas lietas, tomēr tas, kas to raksturo, ir sarežģītā iekšpolitiskā un etniskā uzbūve, mēreni veidotā ārpolitika ar drošības izaicinājumiem un valsts siltais klimats apvienojumā ar Lielbritānijas koloniālo fonu, kas ļauj viegli iedzīvoties ārzemniekiem. Ceļojumā uz Malaiziju veda Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Slavena ar savu alu, folkloru un talantīgiem mūziķiem. Maza, bet turīga – tāda ir Īrija, kur pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā apmetās arī daudzi Latvijas valstspiederīgie. Kā tas ir – mazai valstij dzīvot kaimiņos ar lielvalsti? Šajā gadījumā gan runa ir par dzīvošanu blakus Lielbritānijai. Atbildes meklēja Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
1990. gada 4. maijs ir nozīmīga robežšķirtne Latvijas Republikas vēsturē. Lēmums par neatkarības atjaunošanu nozīmēja arī dažādu jaunu valstisko institūciju izveidi. Taču var teikt, ka Latvijas ārlietu dienests tobrīd bija viens no retajiem, kas atsāka darbu jau citā veidolā. Galu galā – arī visus okupācijas gadus savu darbu nebija pārtraukušas vairākas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs un, tieši pateicoties diplomātu darbam, Latvija de iure saglabāja savu neatkarību. Kā ir izvērties atjaunotās neatkarīgās Latvijas diplomātiskā dienesta darbs, un kādi bija tā pirmie soļi no deviņdesmito gadu sākuma līdz pat mūsdienām?
Ukraina nepadosies līdz brīdim, kamēr nebūs atbrīvotas visas uz laiku Krievijas okupētās teritorijas un netiks saukti pie atbildības visi kara noziegumos vainotie iebrucēji. Ar šādu solījumu piektdien, Krievijas visaptverošā iebrukuma pirmajā gadadienā, ukraiņu tautu uzrunājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Otrdien, 21. februārī, gaidāma Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzruna Federālajai sapulcei, kas notiks vien dažas dienas pirms Krievijas plašā mēroga iebrukuma Ukrainā pirmās gadadienas. Amerikāņu izdevums "The New York Times" prognozē, ka Putins savā uzrunā uzsvērs, ka viņš glābj Krieviju no aprīšanas, ko gribētu NATO.
Ķīna nosaukusi par nepatiesiem ASV apgalvojumus par ieroču piegādēm Krievijai. Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka Amerikas Savienotās Valstis pašas turpina saspīlēt situāciju, piegādājot ieročus Ukrainai. Vienlaikus pirmdien, 20. februārī, Maskavā ierodas vadošais Ķīniešu diplomāts, kurš vēl nedēļas nogalē apmeklēja Minhenes Drošības konferenci.
ASV turpina valdīt neskaidrība par četriem pēdējā laikā notriektiem lidojošiem objektiem. Lai arī izplatījusies virkne sazvērestības teoriju par neatpazītiem lidojošiem objektiem (NLO), ASV varas iestādes šādus apgalvojumus noliedz, nekādu sīkāku informāciju gan nesniedzot. Arī privātās kompānijas nav pieteikušas savu lidaparātu pazušanu.
Bruneja ir otrā bagātāka un pēc teritorijas otrā mazākā valsts Āzijas reģionā. Vēl mazāka ir tikai Singapūra. Bruneja ir bijušais Apvienotās Karalistes protektorāts, piektā bagātākā valsts visā pasaulē, valsts ar 460 tūkstošiem iedzīvotāju. Kas ir Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas valsts? Atbildi uz šo jautājumu meklēja Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Par spīti jaunākajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, kas norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika ir izvairījusies no recesijas un tas ļauj palielināt arī izaugsmes prognozes 2023. gadam, ES ekonomikai vēl priekšā grūts laiks. Tā norādījis EK ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Viņš atzinis, ka investoru un kompāniju vidū valda neskaidrība un satraukums par ģeopolitisko situāciju pasaulē, kas varētu veikt zināmas korekcijas arī šajās prognozēs.
Turcijas un Sīrijas postošajā zemestrīcē bojā gājušo skaits ir pārsniedzis 17 500, un faktiski arvien mazāk ir izredžu atrast vēl kādu izdzīvojušo. Glābšanas darbi turpinās, un pirmās palīdzības kravas ir sasniegušas arī Sīriju. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vakar viesojās zemestrīces izpostītajos reģionos, solot tos atjaunot jau gada laikā. Taču Erdogana virzienā izskan aizvien asāka kritika par nemākulīgo valsts pārvaldību un nokavēto reakciju uz zemestrīces seku likvidēšanu.