Sahāras putekļi gaisā un ziņās, klimata pārmaiņas un "karmas latvieši", kara stratēģijas vai sabiedriskās domas tendences – arī tā ir daļa no zinātnes žurnālistikas. Lielākajai daļai sabiedrības masu mediji ir vienīgais informācijas avots par zinātnes aktuālajiem jautājumiem. Padziļināti ar to nodarbojas zinātnes žurnālisti, kuru darba jomu raksturo trīs būtiski aspekti. Pirmkārt, zinātne ir kolektīva, jo pētniecībā mūsdienās parasti strādā pētnieku grupas, kas kritiski salīdzina dažādus datus, secinājumus un atklājumus; otrkārt, tā ir kumulatīva jeb nepārtraukti sevi papildinoša, un visbeidzot – zinātne ir korektīva jeb zinātnieki pastāvīgi labo savas kļūdas un maldus.
Ārpus ētera
Šodien pie Valsts prezidenta notiek svarīga diskusija par sabiedriskajiem medijiem. Apsveicama ideja, lai apstātos, pārdomātu būtiskus jautājumus. Apspriešanai plānotajās tēmās iekļauta "redakcionālā neatkarība un tās praktiskās uzraudzības mehānisms". Šo vārdu savienojumu uztveru ļoti nopietni. Tas tieši un netieši atspoguļo jau ilgāku laiku notiekošās pārmaiņas publiskajā diskusijā un politiķu attieksmē pret sabiedrisko mediju lomu, vēlmi tos politizēt un instrumentalizēt, ierobežojot neatkarību un viedokļu daudzveidību.
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji. Apkopojām galvenās atziņas no pētījumiem par mediju saturu un profesionālo ētiku.
Nepietiekami novērtējot plašāku sabiedriski politisko kontekstu un iespējamo 24. februāra "Cūku komiksa" publikācijas uztveri, esmu atzinusi, ka pārkāptas divas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju normas: atbildīgums sniegt sabiedrības interesēm atbilstošu saturu un ar īpašu uzmanību izturēties pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām.
Kā pirms vēlēšanām saprast politiķu solījumus un politiskās idejas? Vai sabiedrības attieksmi pret partijām palīdz prognozēt ielu intervijas? Cik lielā mērā partiju reitingu publikācijas var ietekmēt vēlētājus? Mediju organizācijām un žurnālistiem ir būtiska loma vēlēšanu procesā, nodrošinot dziļākas zināšanas par kandidātiem, partijām un to programmām. Tāpēc žurnālistiem jābūt brīviem no spiediena vai cita veida ārējas ietekmes, politiskais process jāatspoguļo atbildīgi un īpaši rūpīgi, lai nerastos bažas par nepietiekamu objektivitāti.
Pēc 21. janvārī LTV demonstrētā raidījuma "De facto" sižeta "Ķīna pirmajā vietā?" ombuds saņēma divus iesniegumus, kuros lūgts izvērtēt, vai tajā izskanējusī informācija ir precīza, vai tā nav aizskaroša un maldinoša? Kāpēc žurnālisti apspriež Saeimas deputātu grupas brauciena uz Ķīnu detaļas?
Intervija ir iecienīts, bet sarežģīts žurnālistikas žanrs. Katram no intervijas dalībniekiem ir savi mērķi un idejas, ko teikt un ko nepateikt, tādējādi dažkārt pastāv bažas par objektivitāti. Bet neviena no pusēm – žurnālists un intervētais – nespēj kontrolēt visu. Interviju skatītāji, klausītāji vai lasītāji sagaida daudz – kvalitatīvu saturu, dziļas domas un žurnālista meistarību. Tā ietver arī profesionāli ētisku uzvedību – cieņu, drosmi, spēju dzirdēt atbildes, nozīmīgus faktus un skaidrus viedokļus.
Kā un vai rakstīt par izcilu mākslas notikumu, (ne)ievērojot mākslinieka dzīves pretrunīgo izvēļu radītos morāles jautājumus? Kā ieraudzīt kultūras norisēs politisku un ekonomisku lēmumu sekas? Kā skaidrot mākslas valodu un mākslinieka meklējumus, izmantojot spilgtu kritiķa stilu, kas var izraisīt sašutumu par autora ētiku? Šie ir svarīgi kultūras žurnālistikas jautājumi. To krustpunktos varam pārdomāt kultūras žurnālistikas profesionālās ētikas kontekstus.
Novembra vidū Rēzeknē notikusī uzņēmēja un Ludzas novada domes deputāta Andra Ļubkas slepkavība izraisīja dažādas reakcijas. Pēc tam, kad 25. novembra LTV1 raidījumā "Panorāma" tika pārraidīts sižets "Uzņēmēja nāve Rēzeknē: strīds, kas pārauga slepkavībā", daudzi kritizēja sabiedriskos medijus un žurnālistu darbu. Vērsās arī pie ombuda. Tiesa, nevienā no trīs iesniegumiem neesmu atzinusi profesionālās ētikas pārkāpumus. Tālāk lasāms lēmuma skaidrojums.
Žurnālisti pastāvīgi strādā ar informāciju par cilvēku privāto dzīvi un izmanto ne vien privātus datus, bet atklāj ļoti intīmas detaļas. Vispārējā dalīšanās ar datiem un to pašprezentācija tīmeklī plaši pavērusi personiskās informācijas vārtus. To sauc arī par privātuma cinisma laikmetu, kas skaidro nenoteiktības, bezspēcības un neuzticības pilnu attieksmi pret personas datu apstrādi digitālajās platformās, padarot privātuma aizsardzību subjektīvi bezjēdzīgu (Hoffmann, Lutz, & Ranzini, 2016). Tomēr Satversmē, citos normatīvajos aktos un visos profesionālās ētikas kodeksos minētais pienākums aizsargāt privātumu nav atcelts.
Maskavā, Krievijas Federācijas sasniegumu izstādes kompleksā, atklāts forums "Rossija", kurā kopā ar bērnu kori dziesmu "Я русский" izpilda dziedātājs Šamans (Jaroslavs Dronovs), 2023. gada 4. novembrī raksta medijs "Meduza", pieļaujot, ka forums ievada Putina nākamās prezidentūras kampaņu. Vienlaikus "YouTube" pieejams dziesmas "Я русский" ieraksts, kurā skatītāji ekstātiski reaģē, kad dziedātājs Šamans piespiež sarkanu "kodolpogu", kas ievietota uz skatuves uznestā koferītī. Šajās pašās dienās uzklausu kolēģu un ekspertu vērtējumus par RUS.LSM.lv rakstu Наклейка "Я русский" — сама по себе еще не оправдание войны. Все зависит от контекста / Статья (lsm.lv). Par to publicēts atzinums, konstatējot profesionālās ētikas pārkāpumu. Plašāks skaidrojums par to lasāms tālāk.
Vai žurnālistiem jāpiedalās diskusijās un jāizplata informācija sociālās tīklošanās platformās? Noteikti – jā, liecina aptuveni piecpadsmit gadu ilga pieredze. Tā gan ne vienmēr bijusi tā labākā gan no profesionāļu reputācijas, gan mediju interešu viedokļa. Tāpēc ietekmīgāko mediju ētikas kodeksos iekļautas normas, kas attiecas uz žurnālistu uzvedību "X" (iepriekš "Twitter"), "Facebook", "Instagram", "TikTok" un citās platformās.
Vai attēls ar Ukrainā Krievijas Federācijas karadarbības dēļ nogalinātu skolas vecuma bērnu, viegli atpazīstamu atvērtā zārkā, izmantojams, lai ilustrētu rakstu par bērnu bojāejas datiem Ukrainā? Šādu jautājumu nesen saņēmu no sabiedriskā medija kolēģiem. Publicēšanai tika izvēlēts cits, ar konkrētas ģimenes traģēdiju nesaistīts foto. Bet uzdotais jautājums lika pārdomāt, cik ļoti aktuālo karu un terorisma šausmas izmainījušas mediju saturu, ietekmējot profesionālās ētikas pamatprincipus. Šoreiz par to, kā mediji liek mums visiem skatīties uz nāvi un traumējošu saturu.
Nabadzība, nevienlīdzība, noziedzība, sadzīves vardarbība, bezdarbs... Tā ir tikai daļa no sociālo problēmu saraksta, kas pastāvīgi ir mediju uzmanības centrā. Sociālie jautājumi pieder pie sarežģītajiem tematiem, jo tieši skar cilvēku likteņus. Žurnālista spēkos ir tos uzlabot vai negatīvi ietekmēt, jo žurnālists strādā ar upuri, vainīgo vai varmāku, atbildīgajām institūcijām. Tāpēc uz sociālo žurnālistiku attiecas īpašas profesionālās ētikas normas.
Lieciet labot kļūdas, bet bargi nesodiet, ja pārkāpumi nav ļoti nopietni! Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, ar kuriem noslēdzās auditorijas diskusija par mediju pieļautajiem pārkāpumiem nesen veiktajā pētījumā. Tajās sabiedrības pārstāvji sprieda, kādos gadījumos būtu jāvēršas pie sabiedrisko mediju ombuda.
Ko jūs domājat par vārda brīvību? Cik tā jums ir svarīga? Šādi un daudzi citi jautājumi apspriesti sabiedrisko mediju auditorijas pētījumā, kurā fokusa grupu dalībnieki no visas Latvijas diskutēja par Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās iekļautajām profesionālajām vērtībām.
Pārmetumi un ironija nelīdzēs – žurnālisti, redaktori un citi mediju profesionāļi kļūdās un kļūdīsies. Tas var būt izlaists burts, neprecīzi aprēķināti skaitļi vai nozīmīga fakta kļūda. Kļūdas novērtējuma labākais mērs ir tās labojums. Tomēr… labojumi ir tikpat dažādi kā kļūdas un tikpat seni kā mediji un žurnālistika. Kāda ir mediju kļūdu labošanas prakse?
2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem. Daļā iesniegumu uzstāts uz nepieciešamību dot plašākas iespējas izteikties, daļā, gluži pretēji, apstrīdētas kāda viedokļa vai tā pārstāvja tiesības parādīties sabiedrisko mediju saturā.
Aktuālie notikumi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā katru dienu ir iemesls veidot jaunas ziņas, kuru centrā ir migranti, robežas šķērsošana, žogs, tā pārvarēšana, migrantu atturēšana vai ielaišana Latvijā. Process pamatoti tiek saistīts ar Baltkrievijas režīma realizētā hibrīdkara paņēmieniem. Kā par šo visu medijos stāstīt profesionāli ētiski?
Postoši mežu ugunsgrēki, sirdi stindzinošas viesuļvētras un iznīcinoši karstuma viļņi… Ekstrēmi laika apstākļi un informācija par netipiskām gaisa temperatūras izmaiņām ienākusi pamata ziņu lentēs. Tās vairs nav laika vai dabas katastrofu ziņas. Tās ir klimata pārmaiņu, zinātnes, sabiedrības veselības, sociālo problēmu, ekonomisko krīžu un politiskā procesa ziņas. Tās pamana un nicīgi, pārmetot žurnālistiem angažētību, uzdevumu pakļaut sabiedrību, "tāpat kā ar "izdomātu pandēmiju", dusmīgi komentē klimata pārmaiņu skeptiķi. Arī Latvijā. Arī dienās, kad ziņas par laika apstākļiem mūsu valstī sākas ar vārdiem "pārsniedz novērojumu vēsturē fiksēto…" Diskusijas par to, kā profesionāli atspoguļot klimata pārmaiņas, ir ļoti aktīvas. Par ko tajās runā žurnālisti un pētnieki?
Ziņu bota veidots saturs mūsu jaunumu lentēs ir ikdiena, jo mākslīgā intelekta (MI) rīki un profesionāli žurnālisti vai redaktori strādā līdzās gandrīz kā parasti kolēģi. Daudzi mediji veido un testē jaunas MI izmantošanas iespējas, uzdodot jautājumus ne vien par programmētāju, bet arī par žurnālistikas ētiku. Kas par to jāzina auditorijai?
Tieši pirms gada, pēc atklātas vēstules saņemšanas, analizējām, vai sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties būtisku jautājumu apspriešanā Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos. Dati rādīja nozīmīgu disproporciju, kopumā no visiem dalībniekiem diskusijās bija aicinātas izteikties 38% sieviešu, kuras lielākoties runāja par sociāliem un kultūras jautājumiem, pārstāvēja izglītības un veselības jomu, nevalstiskās organizācijas (NVO).
9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšķirīgi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plūsmas bagātinātu mērķi kaimiņvalsts maigās varas izrādīšanai un propagandas kanalizācijai. Mainījies arī regulējums, un tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām.
Atlaists pēc aizskaroša tvīta! Tā notika ar "Burlington Free Press" pieredzējušo redaktoru Denisu Finliju. Kad līdzās citiem medijiem par šo gadījumu rakstīja "The Washington Post", tā žurnāliste Ešlija Pārkere nenojauta, ka viņa pēc "Twitter" ieraksta tiks vainota dezinformācijas izplatīšanā. Sociālajos medijos publicētais ir bijis iemesls vairāku žurnālistu darba zaudējumam un pastāvīgai diskusijai par jaunām profesionālās ētikas normām.
Saruna nav iesākusies labi. Natālijas Mihailovas viedokļa raksts LSM.LV Natālija Mihailova: Ne dienu bez svētkiem, kad kaut kur pārtraukts izmantot krievu valodu / Raksts (lsm.lv) par to, kā viņa redz jau notikušās un gaidāmās pārmaiņas krievu valodas lietojumā Latvijā, ir iemesls ne vien iesniegumam sabiedrisko mediju ombudam, tas raisījis jaunus verbālus uzbrukumus autorei un sabiedriskajam medijam sociālās tīklošanās platformu diskusijās, tas radījis sabiedriskā medija kolēģos iespaidu, ka "tūlīt mūs piespiedīs šo visu aizvērt".