Kultūra / Kultūrtelpa
9. aprīlī pulksten 17.00 portālā LSM un "100g kultūras" sociālo tīklu kontos gaidāma "100g kultūras diskusija" par piedienīguma, varas un attiecību robežām starp pasniedzējiem un studentiem – "Tikumu revolūcija".
"Ketleru dinastijas Kurzemes hercoga galma spožums" – tā sauc lekciju, ar ko otrdien, 9. aprīlī, pulksten 17.30 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā uzstāsies mākslas vēstures doktors Imants Lancmanis. Paredzēta arī tiešraide "Facebook" platformā.
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, lielie valodas modeļi – kā "ChatGPT" – kļūst arvien labākas arī latviešu valodas lietojumā. Tas notiek, pateicoties tam, ka cilvēki tos izmanto latviešu valodā. "Arī tā ir daļa no mūsu atbildības un rūpēm par valodu," uzsver mākslīgā intelekta tehnoloģiju entuziasts Kaspars Kauliņš.
Vien aptuveni simts metru no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, Skolas ielā 3, atrodas četrstāvu mūra nams ar romantizētu vēsturisko stilu elementiem.
Kādas ir kultūras piedāvājuma, pieprasījuma un arī izglītības tendences, kādi ir šīs nozares nākotnes izaicinājumi un arī iespējas tehnoloģiju attīstības laikmetā? Kas ir kultūras lielākie nākotnes izaicinājumi? Par šiem un citiem tematiem Latvijas Radio intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pašlaik no amata atstādinātie bijušie katedru vadītāji – bijušais Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs un bijušais Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītājs Rolands Kronlaks –, visticamāk, savus amatus akadēmijā varētu zaudēt saistībā ar iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm.
Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vadība nesen saņēmusi anonīmu sūdzību par kādu uzmākšanās gadījumu orķestrī. Tiesa, ziņots ir par notikumiem pirms vairākiem gadiem, un tomēr tas licis reaģēt, gan uz pārrunām izsaucot anonīmajā sūdzībā minēto orķestra darbinieku, gan strādājot pie dokumenta, kurā būs skaidri noteiktas ētiskās un fiziskās saskares robežas, kas tiks atrunātas arī orķestra darbinieku darba līgumos.
"Eseja kā žanrs nepārprotami mirst vai pat ir jau miris, un tam ir vairāki faktori – gan sociāli, gan kultoroloģiski, gan literatūrvēsturiski. Pirmkārt, mirst publiskā intelektuāļa statuss vai loma sabiedrībā. Kaut kādā ziņā to mūsu kultūras pieredzē nogalināja padomju priekšstats par īpašu starpšķiru – inteliģenci, kas nebija ne zemnieki, ne buržuji, bet tāda starpšķira, kas tika dēvēta par inteliģenci, intelektuālā darba darītājiem – strādniekiem, kas vairs nebija publiskie intelektuāļi. (..) Protams, arī PSRS bija cilvēki, kas publiskā intelektuāļa lomu turpināja pildīt vai nu aiz ieraduma, vai vienkārši savas personības īpatnību dēļ, bet lielā mērā šī loma kļuva nesvarīga. Kaut kādā ziņā Rietumu pasaulē vispār pazūd harismātisko līderu laikmets. (..) Tagad jebkurš ir personība. Mums nav vajadzīgs viens līderis, kurš būtu tik gudrs, lai mums pateiktu, kā dzīvot," uzskata filozofs, aprakstnieks un dzejnieks Ilmārs Šlāpins.
Folkloras balvu "Austras koks 2023" saņems Medņevas etnogrāfiskā ansambļa ilggadējā vadītāja, teicēja Natālija Smuška, Saldus folkloras kopa "Medainis" un tās vadītāja Sarma Ūpe, kā arī Sandis Zučiks un biedrība "Danču krātuve". Laureātu godināšana notiks 13. aprīlī pulksten 18.00 Nemateriālās kultūras mantojuma centrā "Upīte", informēja balvas rīkotāji.
Cēsu Jaunajā pilī divi pašvaldību muzeji – Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un Talsu novada muzejs – parakstījuši abpusēju sadarbības līgumu uz pieciem gadiem. Ko kultūrvēsturisko novadu muzejiem un sabiedrībai sola dot šāda draudzība?
Pēc Jāņiem Liepājā sabrauks tūkstošiem cilvēku – tikai dalībai koncertos vien iesnieguši pieteikumus vairāk nekā simt kolektīvi, kas pārstāv 14 tautības. Taču trešā mazākumtautību festivāla "Vaļā vērti atslēdziņ’!" programmā būs ne tikai koncerti – daudzo Latvijas mazākumtautību pārstāvji rādīs savu tautu kultūru un mākslu no visdažādākajām pusēm. Tradīcijas savīsies ar mūsdienām, Rus.LSM.lv apliecināja viens no festivāla mākslinieciskajiem vadītājiem režisors Juris Jonelis.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Stūra mājā uzsākusi neatliekamos darbus, kas saistīti ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas demontāžu un jaunas sistēmas izbūvi visā ēkā. Darbu veikšanas laikā paredzēts, ka muzejs savu darbību varēs turpināt bez pārtraukumiem, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Mans tēvs, "Elles ķēķa" dzejnieks Gunars Saliņš, labprāt atdzejoja Rainera Marijas Rilkes jeb Rainer Maria Rilke dzeju. Speciāli uzsveru vārdu "Maria", jo tāds tas ierakstīts arī manā pasē: "Maria", nevis "Marija" ar "j". Tas speciāli izvēlēts kā mans otrais vārds, jo Gunara tēva māte bija Marija, taču mans tēvs ļoti mīlēja arī Rainera Marijas Rilkes darbus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
