Kultūra / Kultūrtelpa
Dzintars (latīņu val. succinum, grieķu val. ἤλεκτρον (ēlektron), angļu val. amber, vācu val. Bernstein) ir viens no Baltijā biežāk sastopamajiem pusdārgakmeņiem, kā arī viens no retajiem vārdiem latviešu valodā, kas ir tieši pārņemts no kuršu valodas. Vārda latviskojums būtu – zītars jeb dzītars.
Vēl nedēļu – līdz 3. jūnijam – iespējams pieteikt darbus ikgadējai Baltijas Asamblejas balvai literatūrā, mākslā un zinātnē.
Sestdien, 1. jūnijā, vienpadsmito reizi norisināsies garīgās kultūras notikums "Baznīcu nakts", kas arī šogad pulcēs vismaz 160 dažādas tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas visā Latvijā, informēja notikuma veidotāji.
Bez pagātnes nav nākotnes – ar šo domu jau vairāk nekā 20 gadus Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs veic mutvārdu vēstures ekspedīcijas. Ar pirmdienu, 27, maiju, šāda ekspedīcija sāksies Sēlijā, kuras laikā mutvārdu vēstures un kultūras mantojuma pētnieku biedrība "Divruna" ar Daugavpils Universitātes docētajiem un studentiem dosies vākt cilvēku dzīvesstāstus.
Talsos no 1. jūnija zem vienas pārraudzības atradīsies pilsētas tirgus un vēsturiskais kinoteātris "Auseklis", kas pilda arī laikmetīgās mākslas telpas funkcijas. Talsu pašvaldība no jaunās kinoteātra un tirgus vadītājas Evas Zibenes gaida brīnumainas lietas un atzīst, ka finanšu krīze ir laiks neordināriem risinājumiem.
Šogad Tartu ir viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Lūk, arī īss ceļojums uz Tartu, lai ielūkotos dažos notikumos, aicinātu baudīt plašo piedāvājumu, satiktos ar to rīkotājiem.
Mīlestība, radošums, garīgā inteliģence, cilvēciskās attiecības – arvien straujāk attīstoties mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijām, jāpārskata arī, kuras cilvēka spējas un sabiedrības iezīmes uzskatām par neaizstājamām vai neatdarināmām. Ja tehnoloģiju attīstības sprādzienu salīdzinām ar ātrvilcienu, tad kur tajā pašlaik atrodamies kā valsts un katrs individuāli, un cik gatavi esam nākotnei, uz kuru mūs tas ved? Atbildes lūko meklēt "100g kultūras diskusija". Pirmais un neapšaubāmākais secinājums – diskusiju būs vēl ļoti daudz. Tāpat kā pārmaiņu, ko radīs MI tehnoloģiju attīstība.
Ceļojošās izstādes "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni, ka civilā infrastruktūra un vietējie iedzīvotāji sešās pilsētās 1944. gadā visvairāk cieta tieši padomju aviācijas uzlidojumos. Izstādē vilktas paralēles arī ar Krievijas agresiju un visatļautību jau desmit gadus notiekošajā karā Ukrainā.
Radošais simpozijs "Sirdsvārdi Latvijai" Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā jau kļuvis par tradīciju. Pirms 133 gadiem tehnikuma ēkā atradās Baltijas skolotāju seminārs, kurā mācījās dzejnieks Vilis Plūdons. Šogad atzīmējam literāta un pedagoga 150. jubileju, tāpēc simpozijs notiek tieši Viļa Plūdoņa daiļrades noskaņās. Bija gan vēsturiski lasījumi, gan radošo darbu konkurss.
Izdoto grāmatu skaita un tirāžas ziņā pēdējo gadu laikā vērojamas stabilizācijas tendences, savukārt drukāto preses izdevumu nozarē turpinājusies lejupslīde, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie Latvijas izdevējdarbības statistikas jaunākie dati.
Šajā nedēļas nogalē Kaļķu ielas kvartālā durvis vērs jauna mākslas telpa, kas nodēvēta par "Studiju". Tā kalpos par rezidenču un izstāžu vietu māksliniekiem, koncentrējoties uz starptautiska mēroga sadarbību. "Studiju" vadīs neatkarīga kuratore, kuldīdzniece Maija Rudovska, kurai ir 15 gadu pieredze starptautisku mākslas projektu īstenošanā. Mākslas telpu "Studija" atklās ar divu ASV dzīvojošu mākslinieku izstādi "Par pļavas ziediem un lauvas zobiem + Kontūru meditācijas".
Pirmdien, 20. maijā, pulksten 11.00 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras diskusija" par mākslīgā intelekta izaicinājumiem "Latvietis mākslīgā intelekta ātrvilcienā".
No aptuveni 56 tūkstošiem Latvijas folkloras krātuvē apkopoto latviešu buramvārdu lielākā daļa ir dziednieciskie jeb domāti cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai. No tiem skaitliski lielākā daļa ir buramvārdi rozes ārstēšanai, asins apturēšanai un sāpēm, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Aigars Lielbārdis, kura uzmanības lokā buramvārdi ir jau padsmit gadus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
