Kultūra / Dziesmu un deju svētki
Senioru koru koncertā Turaidā skanēs Dziesmu svētku repertuārs

Turaidas muzejrezervātā 18.jūnijā plkst. 16.00 notiks Latvijas senioru koru svētku koncerts “Trejdeviņi tēvu zemē”. Koru sniegumā skanēs dziesmas no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Senioru koru koncerta programmas un skaņdarbi no noslēguma koncerta repertuāra.

Deju koncertā «Vēl simts gadu dejai» iekļauj 17 horeogrāfu 30 dejas

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome akceptējusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” repertuāru. Koncertu, kurš svētku nedēļā notiks Arēnā Rīga, veidos mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kuru koncepcija pērn tika atzīta par labāko atklātā konkursā starp sešiem kandidātiem.

Lēmums rīkot koru karus ārpus Dziesmu svētkiem izraisa domstarpības

„Tā ir katastrofa!”, „Nē, gluži otrādi, tas ir ļoti pareizs lēmums!” - tik krasi atšķirīgi Latvijas kormūzikas pārstāvji vērtē lēmumu koru karus nākamajos Dziesmu svētkos rīkot aptuveni mēnesi pirms svētkiem, nevis to laikā, kā tas vienmēr bijis līdz šim. Rīkotāji uzsver – lēmums pieņemts kopīgi ar vadošajiem nozares pārstāvjiem, un tā galvenais mērķis – mazināt kolektīvu lielo noslodzi svētku laikā.

Maina Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības politiku

Dziesmusvētku noslēguma koncerts un Deju lieluzvedums – unikāli notikumi, par kuru apmeklēšanu būtu jāprasa pienācīga ieejas maksa, vai arī - tautas svētki, kur iekļūšana jānodrošina iespējami vairāk cilvēkiem? Šis ir jautājums, kas aktualizējas ikreiz, kad runa ir par Dziesmu un deju svētku biļešu politiku. Svētku rīkotāji vēlreiz apstiprina – viņi ir par iespējami plašāka apmeklējuma pieeju un tāpēc maina biļešu sadales principus.  

Latvieši Eiropā aktīvi gatavojas Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem

Gatavošanās 2018. gadā paredzētajiem Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem aktīvi norit ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Šobrīd deju kolektīvu skatēs piedalās latviešu deju kopas no visas pasaules. Tā kā žūrijas komisijas locekļi nespēj sniegumu novērtēt klātienē, dejotāji ārpus Latvijas skatēm materiālu sūta video formātā.

Apstiprina jauno Dziesmu un deju svētku padomi

Ministru kabineta sēdē 25. aprīlī valdība apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu, kurā darbosies valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti.

Līdz Dziesmu un deju svētkiem 465 dienas: Vai svētki notiks būvbedrē?

Līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikušas tieši 465 dienas, taču vēl nevienā no galvenajām svētku norises vietām – Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē – nav sākti plānotie rekonstrukcijas darbi. Šobrīd visneparedzamākā situācija ir ar Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju, jo iepriekš iesniegto būvnieku sūdzību dēļ ieildzis būvnieku izraudzīšanās konkurss. 23. marta pēcpusdienā plānots atvērt iesniegto piedāvājumu aploksni un 24. martā būs zināms, kad varētu paziņot arī konkursa uzvarētāju. Taču, ja tiks apstrīdēti arī konkursa rezultāti, tad simtgades Dziesmu svētki, visticamāk, notiks neremontētā estrādē

Notiks diskutablā lieluzveduma «Māras zeme» deju skates

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzvedumam „Māras zeme”, par kuru raisījušās dažādas diskusijas, no 3.marta līdz 12.maijam visā Latvijā notiks deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skates, kurās tiks noteikts koprepertuāra apguves līmenis tā sagatavošanas pirmajā posmā, kā arī deju lielkoncerta “Vēl simts gadu dejai” potenciālie dalībnieki.

Pieci.lv: Vai koros samilzusi vīriešu balsu problēma?

Dziesmu svētkos piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, tomēr vīru balsu koros ir maz. Mežaparka estrādē nākamajos svētkos kopā ar vīru koriem dziedās arī vīrieši no jauktajiem koriem, bet situācija visur nav vienāda. Ir diriģenti, kuri norāda, ka ir kori, kur tā nav problēma un visās balsu grupās dziedātāju pietiek.

Mainīs Dziesmu svētku biļešu pārdošanas kārtību

Kultūras ministrijai (KM) un Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) iesniegti ierosinājumi, kā uzlabot esošo biļešu izplatīšanu, jo līdzšinējā kārtība ir cilvēkus pazemojoša. Šobrīd Dziesmu svētku rīkotāji strādā pie tā, lai jau uz nākamajiem svētkiem biļetes tiktu pārdotas citādāk nekā iepriekšējos gados.

Deju kolektīvi varēs brīvprātīgi izlemt, kurās «Māras zemes» dejās piedalīties

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome devusi zaļo gaismu deju lieluzveduma „Māras zeme” ieceres turpināšanai, par ko pēdējos mēnešos izskanējuši pretrunīgi viedokļi no dejotājiem. Līdz rudenim vēl varētu notikt kādas izmaiņas repertuārā un muzikālajā materiālā, taču ne koncepcijā kopumā. Uzveduma autori sola turpināt plaši skaidrot izrādes ieceri.

Zināmi Dziesmu un deju svētku lietišķās mākslas izstādes mākslinieciskās koncepcijas veidotāji

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi veidos mākslinieciskās koncepcijas autors Jānis Mitrēvics, satura koncepcijas autors Artis Svece, multimediju koncepcijas autors Dāvids Mitrēvics, galvenais mākslinieks Miks Mitrēvics un māksliniece, un izstādes iekārtotāja Zane Priede, lsm.lv pavēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Bika.

Dejotāji: Dažas lieluzveduma «Māras zeme» dejas ir patīkamāk dejot, nekā skatīties

Tracis ap Latvijas simtgades deju svētku lieluzvedumu „Māras zeme” pēdējās dienās sasniedzis tādus apmērus, ka uz virsvadītāju un radošās komandas sēdi otrdien, 24.janvārī, mediji bija ieradušies kuplākā skaitā kā uz dažu labu valdības sēdi. Tomēr tradicionālajā koncertā „Danči sniegā” Tukumā satiktie dejotāji pauda, ka simtgades deju svētkos labprāt dejotu klasiskās dejas un jaunās dejas ir labāk dejot, nevis skatīties.

Atsakās no strīdīgajiem tautas tērpiem Deju lieluzvedumā

Diskusijas izraisījušie tautas tērpi Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam ''Māras zeme” “vairs nav dienas kārtībā”, tos neizmantos, un arī tautas tērpu finansēšana negulsies uz dejotāju un pašvaldību pleciem, LTV “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. 

Jaunākie
Populārākie
Interesanti