Dzīve & Stils / Pilsētvide
Mūsdienīgas arhitektūras tendences ir vērstas uz zaļāku vidi, otrreizēju materiālu izmantošanu un vides pieejamību, taču tas ir process, ko pilsētā realizēt ir izaicinoši. Šobrīd būtu vairāk jādomā arī par to, kā saglabāt un pārveidot jau esošās ēkas, nevis būvēt jaunas, kas bieži ir izdevīgāk, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja arhitekti un dizaineri.
Lai gan tām ir liels potenciāls, ūdensmalas ir visneatklātākais un slēptākais dārgums Latvijā. Cilvēkiem aktīvāk iesaistoties, ūdensmalas varētu kļūt par unikālu piedāvājumu, kas gan piesaista tūristus, gan vieno vietējos iedzīvotājus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda biedrības "Ūdensmalu attīstībai" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta.
Rīgas apkaimēs pašvaldība turpina ieviest ātruma ierobežojuma zonas. Šonedēļ tās ir parādījušās Imantā un Skanstē, kur noteiktās teritorijās attiecīgi var braukt tikai 20 un 30 kilometrus stundā. Lielu rezonansi tas izraisīja sociālajā platformā "Facebook", kur iedzīvotāji par jauno kārtību izsakās lielākoties negatīvi.
Livonijas ordeņa pilsdrupas, bijušās firsta Līvena muižas siltumnīcas un 260 gadus vecs siera namiņš, kāds Latvijā saglabājies vienīgais – šie apskates objekti Smiltenes viesiem bija mazāk zināmi tāpēc vien, ka ilgus gadus gaidījuši sakopšanas darbus. Tagad smiltenieši pie tiem ķērušies. Kā šajā Latvijas pilsētā izdodas noslaucīt putekļus senvēstures objektiem?
Šoruden Sporta pils teritorija Rīgā jāpamet projektam "Sporta pils dārzi". Tāda bijusi sākotnējā vienošanās ar teritorijas saimniekiem. Rīgas dome vēlas, lai šis projekts turpinās; kā iespējamo teritoriju, uz kurieni mazdārziņi varētu pārcelties, redz Vidzemes tirgu. Tikmēr paši Sporta pils dārznieki lūkojot arī citas iespējas.
Pirmdien, 3. jūlijā, atklāts atjaunotais vēsturiskais ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī. Tas pilda arī brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas funkcijas un ir viens no 18 šobrīd galvaspilsētā pieejamajiem brīvkrāniem, informēja Rīgas dome.